Ο όρος „Leitkultur“ (κατευθυντήρια κουλτούρα) προέκυψε κατά τη διάρκεια των πολιτικών συζητήσεων για την ένταξη (Novak, 2006, 17). Εισήχθη το 1996 από τον πολιτικό επιστήμονα Bassam […]
Le terme de „culture dominante“ (Leitkultur) est apparu dans le cadre des débats politiques sur l’intégration (Novak, 2006, 17). Il a été introduit en 1996 par […]
Termi „Leitkultur“ (ohjaava kulttuuri) syntyi kotouttamista koskevien poliittisten keskustelujen yhteydessä (Novak, 2006, 17). Sen otti käyttöön vuonna 1996 valtiotieteilijä Bassam Tibi. Tibin mukaan eurooppalainen johtokulttuuri perustuu […]
Mõiste „Leitkultur“ (juhtkultuur) tekkis integratsioonialaste poliitiliste arutelude käigus (Novak, 2006, 17). Selle võttis 1996. aastal kasutusele politoloog Bassam Tibi. Tibi sõnul põhineb Euroopa juhtkultuur lääne liberaalsel […]
The term „Leitkultur“ (guiding culture) emerged in the course of political debates on integration (Novak, 2006, 17). It was introduced in 1996 by the political scientist […]
Begrebet „Leitkultur“ (ledende kultur) opstod i løbet af politiske debatter om integration (Novak, 2006, 17). Det blev introduceret i 1996 af politologen Bassam Tibi. Ifølge Tibi […]
Termins „augsta konteksta kultūra“ ir saistīts ar ASV antropologa un etnologa Edvarda Tičela Halla viendimensiju kultūras pieeju. Šo pieeju viņš ieviesa 1976. gadā savā darbā Beyond […]
Jēdzienu „heterogenitāte“ nevar skaidri definēt. Wittig min tādus sinonīmus kā Verschiedenartigkeit, Diversität, Andersartigkeit un Ungleichheit (sk. Wittig 2014, 14). Šēnhūta tiešsaistes kultūras glosārijā heterogenitāte ir jāsaprot […]
Dzimtene veido „žilbinošu kultūras fenomenu, kas pārnes daudzu gadsimtu nozīmju slāņus“ (Kazal 2005, 61). Terminam tā lietojuma dēļ ir sarežģītas konotācijas (sk. Kühne/ Schönwald 2015, 101-104). […]
Latīņu valodas termins habitus, kas sākotnēji cēlies no sengrieķu vārda héxis (ἕξις), apzīmē pastāvīgu uzvedības dispozīciju, kas atspoguļojas indivīda attieksmē gan ārējā izskata, gan iekšējā noskaņojuma […]
Intervijā laikrakstam DIE ZEIT etnologs Prof. Dr. Kristofs Antveilers (Christoph Antweiler) skaidro portmanteau vārdu glocalisation šādi: „Es piedzīvoju, kā Džakartā tika atvērts pirmais indonēziešu McDonald’s, kas, […]
Globalizācija nav valsts, bet gan process, un to var saprast kā „denacionalizācijas formu, kas ietekmē dažādas jomas, piemēram, komunikāciju, kultūru, vidi, politiku un ekonomiku“. (Starke/ Tosun […]
Bēgšana apraksta bēgšanu no dzīves situācijas, kas tiek uztverta kā nepatīkama vai apdraudoša, kurā tiek meklēta aizsardzība vai patvērums (sk. Wahrig 2011, 534). Ženēvas Bēgļu konvencija […]
Ar terminu feminisms apzīmē a) „kustību, kas aizstāv politiski praktiskus pasākumus sieviešu dzīves iespēju uzlabošanai („sieviešu kustība“, „emancipācija“), un b) teorētiski zinātniskus centienus saskatīt un pārvarēt […]
Termins „eksotisms“ ir sastopams socioloģijā, literatūrā un mākslā, kā arī valodniecībā. Gan socioloģijā, gan literatūrā un mākslā termins „eksotisms“ attiecas uz „atklātu attieksmi pret svešo“ (von […]