Eksotika

Termins „eksotisms“ ir sastopams socioloģijā, literatūrā un mākslā, kā arī valodniecībā. Gan socioloģijā, gan literatūrā un mākslā termins „eksotisms“ attiecas uz „atklātu attieksmi pret svešo“ (von Beyme 2008, 8. lpp.), īpaši pret svešām kultūrām. Vārds cēlies no grieķu īpašības vārda exotikós un nozīmē „svešs“, „svešs“ (Kuske/Czerny 1999, 616. lpp.).

Postkoloniālās studijas

Termins pirmo reizi tika lietots 1599. gadā, kā liecina postkoloniālie pētījumi (von Beyme 2008, 7. lpp.). Pamatideja ir tāda, ka attiecīgās citas kultūras tiek uztvertas kā „attālinātas – vai nu laikā, telpā vai sociāli – un atšķirīgas no savas kultūras“ (Kuske/Czerny 1999, 616. lpp.). No vienas puses, šāda attieksme ir saistīta ar „savas kultūras norobežošanu no it kā svešās kultūras“ (turpat). No otras puses, cita kultūra tiek aplūkota no individuālas perspektīvas. Šādā veidā tiek atspoguļota attiecīgā „sava realitāte, […] vēlmes un sapņi, kā arī neveiksmes, ko attiecīgā sabiedrība pieprasa no tās locekļiem“. (ibid.)

Stereotipu veidošana

Parasti tiek ņemtas vērā un uzsvērtas tikai ārzemju kultūras īpatnības, piemēram, „palmas, smilšainas pludmales, cilvēku pārpildīti bazāri, sievietes, kas nēsā galvassegas, vai „bārdaini fanātiķi“ (turpat). Stereotipu dēļ tiek liegta objektīva pieeja citai kultūrai, un nav iespējama intensīva iesaistīšanās vai pat refleksija.

Vēsturiski Eiropas eksotisms bija īpaši nozīmīgs savā etnocentrisma formā. Tas bija cieši saistīts ar koloniālismu. Eiropas varas pārākums tika pamatots ar to, ka viņi esot bijuši „kultūras ziņā augstākā sabiedrības attīstības līmenī“ (turpat, 617. lpp.).

Ambivalence

Šo terminu raksturo ambivalence. Jo, no vienas puses, tas ietver „pozitīvo pusi, proti, aizraušanos ar svešo, kas raisīja sapratni un simpātijas“ (von Beyme 2008, 7. lpp.). No otras puses, galvenokārt ir „negatīvā puse – aizspriedumi, eirocentrisms, imperiālisms, rasisms un seksisms“ (turpat).

Vēsturiskā attīstība

Von Beyme iedala eksotisma vēsturiskos posmus kopumā četros attīstības posmos: pirmmodernisms, imperiālisms, klasiskais modernisms un postmodernisms. (turpat, 9. lpp.) „Aizraušanās ar eksotiku ir ar ilgu vēsturi, un tā attīstījās no ārkārtīgi hierarhiskas izpratnes par citu kontinentu „svešajiem“ līdz vienlīdzības koncepcijai, kas paredzēja pat kultūru hibridizāciju un kreolizāciju“. (turpat, 7. lpp.)

Darbs ar savējiem

Darīšana ar svešo vienlaikus var ietvert arī darīšanu „ar savējo, ar savām vajadzībām un apstākļiem“ (Maschke, 1996, 9. lpp.). Pēc Maschke domām, spēja un vēlme mācīties no citām kultūrām var tikt uzskatīta par pozitīvu sava apvāršņa paplašināšanu, caur kuru „var reflektēt par saviem personīgajiem un sociālajiem kārtības modeļiem“ (turpat). „Cilvēks meklē alternatīvas kultūras iespējas, t. i., citas pasaules koncepcijas, vērtības, attieksmes vai citas sociālās uzvedības, attiecību un organizācijas formas. Bieži vien svešais šajā procesā piedzīvo pārvērtēšanu un iegūst parauga raksturu“. (turpat).

Lingvistika

Lingvistikā termins „eksotisms“ attiecas uz kāda vārda aizņemšanos. Šis aizgūtais vārds donorvalodā apzīmē „lietas un paradumus“ (Schmöe 2016, 192. lpp.), kas ir raksturīgi šai kultūrai un „nav daļa no saņēmējas valodas kultūras tradīcijas“ (ibid.). Lietojot šos eksotizmus, būtiska ir saikne ar izcelsmes kultūrai raksturīgo lietu. Kā piemēru var minēt malajiešu vārdu sarong, kas vācu valodā nozīmē gurnu svārki, kā arī krievu vārdu balalaika vai angļu kovbojs (ibid.).

Tiklīdz svešā lieta vai ieradums tiek iekļauts pārņēmējas valodas valodas sistēmā, termins „eksotika“ vairs nav piemērots. Kā piemēru var minēt somu valodas vārdu sauna vācu valodā. (sal. ibid.)

Literatūra

Schmöe, Friederike (2016): Exotismus. In: Helmut Glück u. Michael Rödel (eds.): Metzler Lexikon Sprache, 5. izd. Stuttgart: J. B. Metzler, p. 192.

Kuske, Silvia un Astrid Czerny (1999): Orientalism/ Exoticism. In: Christoph Auffarth, Jutta Bernard, Hubert Mohr et. al. (eds.): Metzler Lexikon Religion. Stuttgart: J. B. Metzler, pp. 616 – 619. Elektroniskais resurss pieejams: https://doi.org/10.1007/978-3-476-03703-9_197.

Maschke, Annegret (1996): Exoticism or Intercultural Learning. Etnoloģiskās perspektīvas New Age un psihoterapijā. Red. Starptautiskais salīdzinošās kultūras terapijas pētījumu institūts. Berlin: VWB Verlag für Wissenschaft und Bildung. (= Pētījumu ziņojumi par transkulturālo medicīnu un psihoterapiju, 3. sējums).

von Beyme, Klaus (2008): The Fascination of the Exotic. Eksotika, rasisms un seksisms mākslā. Minhene: Wilhelm Fink.