Dzimtene

Dzimtene veido „žilbinošu kultūras fenomenu, kas pārnes daudzu gadsimtu nozīmju slāņus“ (Kazal 2005, 61). Terminam tā lietojuma dēļ ir sarežģītas konotācijas (sk. Kühne/ Schönwald 2015, 101-104). Tas izveidojies no senvācu valodas vārda heimuoti un apzīmē „valsti, valsts daļu vai vietu, kurā cilvēks [ir dzimis un] uzaudzis vai jūtas kā mājās, pastāvīgi dzīvojot“ (Duden online), lai apzīmētu cilvēku attiecības ar kādu teritoriālo apgabalu vai tajā valdošajām vērtībām un normām (sk. Kühne/ Schönwald 2015, 101-106).

Par termina vēsturisko attīstību

Atsaucoties uz vēsturisko kontekstu, Kühne un Schönwald uzskata, ka „Heimat, īpaši 20. gadsimta retrospektīvā, nekādā ziņā nav izrādījies nekaitīgs jēdziens“ (Kühne/ Schönwald 2015, 104). Šajā sakarā Lobensommers apgalvo, ka jēdziena lietojums „no 1945. gada līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum izklaides literatūrā galvenokārt bija nostalģisku atmiņu, nesasniedzamas utopijas nozīmē, kas atbrīvojās no politiskām konotācijām“ (Lobensommer 2010, 75-76). Šeit viņš atsaucas uz tādiem autoriem kā Zigfrīds Lencs un Ginters Grass (sk. Lobensommer 2010, 75-76).

Līdz 1959. gadam ļoti šauro mājas definīciju attiecībā uz vietējo teritoriju un tajā valdošajiem uzskatiem un tradīcijām nomainīja vairāku vietu vai lielāku teritoriju aprobežojums (sk. Lobensommer 2010, 75). Šāda attīstība, atkāpjoties no stingri norobežojošā dzimtenes jēdziena, turpinājās nemitīgi. Pēc Pazarkajas domām, 1986. gadā „mājas […] [atrodamas] sevī, kas noved pie mājas internalizācijas, subjektivizācijas, kas var pastāvīgi radīt jaunas mājas, iegūstot draugus, pozitīvas jūtas“ (Lobensommer 2010, 79).

Mājas globalizētā pasaulē

Mūsdienu pasaulē mājas jēdziens piedzīvo renesansi arvien izteiktākas globalizācijas un ar to saistītās „daudzu cilvēku dzīvespasauļu decentralizācijas“ (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106) kontekstā, ņemot vērā vēlmi „pārcelties“ (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106) pazīstamā dzīvespasaulē. Šo terminu bieži lieto kā sinonīmu „reģionālajai identitātei“ (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106). Tas cita starpā atspoguļojas sociālajā dimensijā ģimenes un draugu loka veidā ar „neapšaubāmi pieņemtu lomu, vērtību un normu kopumu“ (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106), kas daudzos gadījumos rada arī citu cilvēku un/vai kultūru atstumtības un marginalizācijas dimensiju.

Citi aspekti šajā kontekstā ir laiks („romantiskas atmiņas par savu pagātni“) (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106), kā arī vietas dimensijas „ainavas kā dabas un kultūras ainavas“ (Schreiber 2012, 3) un „dekompleksācijas“ (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106) veidā.

Dzimtene un migrācija

Uz migrācijas fona dzimtenes jēdziens veido iemeslu strīdīgām (dzimtenes) diskusijām, jo daudzi „vietējie“ iedzīvotāji baidās no kultūras zaudēšanas un līdz ar to arī no sava vērtību korsetes spēka zaudēšanas (sk. Kühne/ Schönwald 2015, 101-106). Viņi definē it kā „pareizo“ kultūru un līdz ar to piederību sabiedrībai ar „pareizo dialektu, „pareizo“ etnisko piederību (ko dokumentē senču lokālums), heteroseksualitāti, „pareizo“ reliģiju, kā arī vietējo un reģionālo tradīciju praktizēšanu (nevis izziņas par tām!)“. (Kühne/ Schönwald 2015, 101-106).

Literatūra

Dudenredaktion (o. J.): „Heimat“ auf Duden online. https://www.duden.de/rechtschreibung/Heimat [25.06.2018].

Kazal, Irene (2005): „Sozialistische Heimat DDR. Ainava, nācija un šķira 20. gadsimta 50. gadu debatēs par dzimteni. In: Kazal, I./ Voigt, A./ Weil, A./ Zutz, A. (eds.): Kulturen der Landschaft. Kultūras ainavas idejas starp tradīciju un modernizāciju. Berlin, 59-80.

Kühne, Olaf/ Schönwald, Antje: Identität, Heimat sowie In- und Exklusion: Aspekte der sozialen Konstruktion von Eigenem und Fremdem als Herausforderung des Migrationszeitalters. https://www.econstor.eu/bitstream/10419/111036/1/ab_013_08.pdf [25.6.2018].

Lobensommer, Andrea (2010): Mājvietu meklējumi. Māju koncepciju mēģinājumi prozas tekstos no 1989. līdz 2001. gadam. Minhene: Diss. masch.

Schreiber, Wilfried E. (2012): Heimat verorten: Heimat aus der Sicht eines Geographen – In: Neue Didaktik 1, pp. 1-6. https://www.pedocs.de/volltexte/2015/10068/pdf/NeueDidaktik_1_2012_Schreiber_Heimat_verorten.pdf [25.06.2018].