Bēgšana apraksta bēgšanu no dzīves situācijas, kas tiek uztverta kā nepatīkama vai apdraudoša, kurā tiek meklēta aizsardzība vai patvērums (sk. Wahrig 2011, 534).
Ženēvas Bēgļu konvencija
Starptautiskajās tiesībās tiek nošķirtas personas, kuras ir spiestas bēgt noteiktu ārēju ietekmju dēļ, un personas, kuras pamet savu dzimteni pēc savas gribas, meklējot labākas dzīves izredzes. Saskaņā ar Ženēvas Bēgļu konvencijas 1.A pantu persona tiek uzskatīta par bēgli, ja tā „atrodas ārpus valsts pamatotu baiļu dēļ no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ“ (UNHCR 2017, 2). Vairāk nekā 120 valstīs šī Konvencijas definīcija ir atzīta par piemērojamām starptautiskajām tiesībām.
Karš un vajāšana
Cilvēki pamet savas mājas visdažādāko iemeslu dēļ. Galvenais bēgšanas iemesls ir karš un vajāšana. Vairumā gadījumu tie ir iekšēji pilsoņu kari, kuros vardarbīgi tiek risināti varas un politikas konflikti starp centrālo valdību un bruņotu opozīciju vai konkurējošām milicijām. Pēdējās desmitgadēs miljoniem cilvēku visā pasaulē ir bēguši no šādiem kariem vai ir pārvietoti kā etniskās minoritātes. Šie kari atšķiras no klasiskajiem kariem. Jaunie kari notiek starp iedzīvotāju grupām valsts iekšienē. Atšķirībā no kariem, kuru mērķis ir uzvarēt pretinieku armiju, jaunie kari ir tieši vērsti pret civiliedzīvotājiem. „Lai gan tajos […] tiek ietekmēta tikai viena valsts, tie bieži izraisa pārrobežu bēgļu plūsmas“ (Heintze 1999, 59).
Nabadzība un bads kā bēgšanas iemesls
Turklāt nabadzība, jo īpaši masveida nabadzība, tiek uzskatīta par strukturālu bēgšanas cēloni. Šajā kontekstā liela nozīme ir badam. Lai gan pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai pabarotu visus iedzīvotājus, arvien vairāk cilvēku mirst no ar uzturu saistītām slimībām. Nabadzības bēgļi ir cilvēki, „kuri bēg vai dodas meklēt labākus dzīves apstākļus valstu vai reģionu ekonomiskās lejupslīdes dēļ“ (Eid 1999, 70). Parasti bēgšana no nabadzības notiek vairākos posmos. Vispirms cilvēki atstāj savas senču mājas, kurās viņiem ir nepietiekamas vai nav nekādu dzīves iespēju. Tad viņi pārceļas uz tuvāko pilsētu savā valstī. Pēc tam viņi dodas uz kaimiņu pilsētām, kaimiņvalstīm un citiem dienvidu reģioniem. Ja netiek piedāvātas nekādas dzīvi nodrošinošas izredzes, viņi meklē patvērumu ziemeļu valstīs, meklējot darbu un finansiālu iztiku (sk. Eid 1999, 70).
Iedzīvotāju skaita pieaugums kā bēgšanas iemesls
Vēl viens bēgšanas iemesls ir iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē, kas pasliktina dzīves apstākļus. Lai gan dažās rietumu industrializētajās valstīs iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā dažās jaunattīstības valstīs, iedzīvotāju skaita pieaugums ir liels izaicinājums tieši jaunattīstības valstīm. Salīdzinot ar iedzīvotāju blīvumu, tām ir pārāk maz resursu, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi (sk. Eid 1999, 76).
Cilvēktiesību pārkāpumi
Vispārējās cilvēktiesības ietver tiesības uz cieņu pret dzīvību, verdzības, nebrīves un spīdzināšanas aizliegumu, aizsardzību pret patvaļīgu brīvības atņemšanu un diskriminācijas aizliegumu rases un reliģijas dēļ (sk. Maier-Borst 1999, 97). Šo cilvēktiesību pārkāpums bieži liek cilvēkiem meklēt drošību citās jomās.
Vides bēgļi
Papildus karam un vajāšanām, badam un nabadzībai, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem par bēgšanas iemeslu tiek uzskatīta arī vides degradācija. Pārmērīgs vides piesārņojums var padarīt skartās teritorijas nepiemērotas audzēšanai vai pat nederīgas dzīvošanai. Vislabāk zināmais piemērs ir tagad lielā mērā pamestā kodolreaktora apkārtne Černobiļā, Ukrainā. Taču arī pesticīdu atliekas vai piesārņojošo vielu nogulsnes var padarīt valsti nederīgu dzīvošanai. Daudz vairāk vides bēgļu rada vides pakāpeniska degradācija, kas iet roku rokā ar dabas resursu izmantošanas novēršanu. Cilvēka izraisītas dabas katastrofas, piemēram, klimata pārmaiņas, arī var padarīt apvidus nepiemērotus dzīvošanai, tāpēc bēgšana bieži vien ir vienīgais risinājums (sk. Biermann 1999, 87 un turpmāk).
Literatūra
Biermann, Frank (1999): Stirbt die Natur, flieht der Mensch. Vides iznīcināšana kā bēgšanas cēlonis. In: Hutter, Franz-Joseph/ Mihr, Anja/ Tessmar, Carsten (eds.): Menschen auf der Flucht. Opladen: Leske + Budrich, 87-95.
Eid, Uschi (1999): Poverty, hunger, overpopulation. In: Hutter, Franz-Joseph/ Mihr, Anja/ Tessmar, Carsten (eds.): Menschen auf der Flucht. Opladen: Leske + Budrich, 69-86.
Heintze, Hans-Joachim (1999): Kriege, Flucht Vertreibung. In: Hutter, Franz-Joseph/ Mihr, Anja/ Tessmar, Carsten (eds.): Menschen auf der Flucht. Opladen: Leske + Budrich, 59-68.
Maier-Borst, Michael (1999): Human rights violations as a cause of flight. In: Hutter, Franz- Joseph/ Mihr, Anja/ Tessmar, Carsten (eds.): Menschen auf der Flucht. Opladen: Leske + Budrich, 97-112.
UNHCR (2017): 1951. gada Konvencija par bēgļu statusu. 1967. gada 31. janvāra Protokols par bēgļu statusu: https://www.uno- fluechtlingshilfe.de/uploads/media/GFK_Pocket_2015_01.pdf [26.03.2020].
Wahrig, Gerhard (2011): Wahrig Deutsches Wörterbuch. 9. izd. Gütersloh/ Munich: Wissen Media.