Augsta konteksta kultūra

Termins „augsta konteksta kultūra“ ir saistīts ar ASV antropologa un etnologa Edvarda Tičela Halla viendimensiju kultūras pieeju. Šo pieeju viņš ieviesa 1976. gadā savā darbā Beyond Culture. Tajā Hols atsaucas uz spēcīgu un vāju kontekstuālo atsauci komunikācijā, īpaši pievēršoties „dažādu kultūru savstarpējai saprašanai“ (Hall 1989, 105). Hala komunikācijas koncepciju veidoja kultūras antropoloģija, lingvistika, etnoloģija un Freida psihoanalītiskā teorija (sk. Hall 1992).

Netiešā komunikācija

Augsta konteksta kultūra nozīmē netiešo komunikāciju (pretstatā zema konteksta kultūrai = tieša komunikācija). Kultūrās, kurās dominē Augsta konteksta komunikācija, runātājiem galvenokārt ir nepieciešama kontekstuāla informācija par indivīdiem, lai nodibinātu privātās vai biznesa attiecības. Tiek pieņemts, ka komunikācijas temati ir zināmi, un tie nav tieši minēti vārdā. Tāpēc runātājam ir zināmas tikai dažas detaļas, jo pretējā gadījumā tās varētu traucējoši ietekmēt komunikāciju. Tas, „kas nav pateikts, ir svarīgāks vai tikpat svarīgs kā tas, kas ir pateikts“. (Hall 1989, 114)

Sniegtā vēstījuma interpretācija ir ļoti kontekstuāla. Informācija tiek izteikta ne tikai ar vārdiem, bet arī ar sejas izteiksmi, ķermeņa valodu, īpašiem apstākļiem un balss toni. Saziņai īpaši izšķiroša nozīme ir sūtītāja un saņēmēja attiecībām (vecums, dzimums, varas attiecības), jo lingvistiskie vēstījumi netiek izteikti tieši, bet gan netieši izteikti (sal. Hall 1989, 116). Lai komunikācija būtu veiksmīga, ir jārūpējas par esošo konfliktu atrisināšanu, jo šīs komunikācijas jomā ir maz nemainīgu noteikumu. Augsta konteksta kultūras ir, piemēram, biznesa attiecības, kas balstās jo īpaši uz uzticēšanos un tāpēc attīstās lēni.

Augsta konteksta kultūru piemēri kultūras ziņā ir šādi:

– Āzijas valstis: Japāna, Koreja, Ķīna

– Latīņamerikas valstis: Brazīlija, Argentīna

– Dienvideiropas valstis: Spānija, Francija, Grieķija, Turcija.

Literatūra

Hall, Edward T. (1989): Beyond Culture. Ņujorka: Anchor Books.