Heterogenitāte

Jēdzienu „heterogenitāte“ nevar skaidri definēt. Wittig min tādus sinonīmus kā Verschiedenartigkeit, Diversität, Andersartigkeit un Ungleichheit (sk. Wittig 2014, 14). Šēnhūta tiešsaistes kultūras glosārijā heterogenitāte ir jāsaprot kā „daudzveidības izpausme“. Interesanta šķiet Prengel pieeja, kas heterogenitāti definē trīs nozīmju līmeņos, proti, kā atšķirību, mainīgumu un nenoteiktību (sk. Prengel 2005, 21).

Heterogenitāte pret homogenitāti

Heterogenitāti var uzskatīt par homogenitātes pretstatu. Kad kaut kas tiek raksturots kā homogēna vienība, tas tiek pasniegts kā „sastāv no ļoti viendabīgām sastāvdaļām un visaptveroša veseluma“ (Krossa 2018, 53).

Lietvārds heterogenitāte ir atvasinājums no īpašības vārda heterogēns, kura izcelsme ir grieķu valodas vārdā heterogenḗs, kas nozīmē „atšķirīga veida, ģints, dažāda gramatiskā dzimuma, dažādi veidots“ (DWDS 2018).

Socioloģiskā pieeja

Krossa definē šo terminu no socioloģiskās perspektīvas: „Atšķirībā no homogenitātes pieejas tad pamatā vispirms ir pieņēmums, ka vieta un telpa ir arvien mazāk un mazāk saskanīgas vai pat vispār vairs nav saskanīgas“ (Krossa 2018, 67).

Sociālais un telpiskais pārklājas,

– kad vienā ģeogrāfiskā vietā vienlaicīgi un paralēli pastāv vairākas sociālās telpas vai

– kad sociālā telpa aptver vairāk nekā vienu vietu (sk. Krossa 2018, 67).

Krossa atsaucas arī uz poļu kultūras teorētiķa Zigmunta Baumana darbiem, kurš runā par „šķidro modernitāti“. Viņš arī pārnes uz savu sabiedrības koncepciju tagadni, kurā vairs nebūtu nekādu iepriekš noteiktu modeļu. Viņš distancējas no tradicionālā nacionālās valsts ietvara un, izmantojot plūdenuma metaforu, par principu izvirza atšķirību jēdzienu. Viņš analizēja pašreizējos sociālo formu modeļus, pamatojoties uz to, ka indivīds var vienlaikus un mainīgi justies piederīgs vairākām sociālajām grupām. Krossa piemin teorijas, kas priekšplānā izvirzījušas indivīdu – indivīdu, kas tomēr attīstās virspusēji. Tas varētu nozīmēt arī to, ka arvien svarīgāk kļūst izkopt daudzas identitātes (sk. Krossa 2018, 73 un turpmāk).

Homogenitāte un heterogenitāte līdzsvarā?

Krossa uzskata, ka atšķirību pētījumi ir veiksmīgi, ja tie attiecas uz mikrolīmeņiem, bet kļūst problemātiski, ja jēdzieni ir jāteorēt makrolīmenī (sk. Krossa 2018, 68). Viņa raksta par abu jēdzienu līdzāspastāvēšanas evolūciju mūsdienu socioloģijā: „Kopumā, aplūkojot pašreizējās tendences socioloģijā, redzams, ka līdzsvara (vai drīzāk: nelīdzsvarotības) starp homogenitāti un heterogenitāti fokuss mainās, virzoties uz pieņēmumu, ka heterogenitātes problemātika mūsdienās ir svarīgāka, aktuālāka“. (Krossa 2018, 68)

Skaidrojot šo parādību, viņa saka: „Daudzi autori tagad šo [homogenitātes] aspektu pārspīlē, pasludinot heterogenitāti par dominējošo, ja ne vienīgo būtisko mūsdienu sabiedrības iezīmi“ (Krossa 2018, 68). Tā rezultātā viņa cita starpā norāda, ka sabiedrības tēmas pētnieki apšauba pašu sabiedrības jēdzienu un konstatē, ka to ir aizstājis atšķirību jēdziens (sk. Krossa 2018, 68).

Tomēr pētījumi noved arī pie vienkāršošanas, jo homogenitāte un heterogenitāte tiek aplūkotas tikai kā pretstati, bet netiek aprakstītas kopā. Tas noved pie reversijas – lai izvairītos no heterogēnības „pārāk lielā mērā“, homogenitāte tiek pārspīlēti uzsvērta. To var redzēt, piemēram, imigrācijas un migrācijas debatēs.

„Heterogenitāte“ attiecas uz atšķirībām vai daudzveidību grupā vai sistēmā. Šeit ir daži piemēri:

1. kultūras heterogenitāte: pilsēta, kurā ir daudz dažādu etnisko grupu, kas runā dažādās valodās un kam ir atšķirīgas kultūras tradīcijas.
2. vecuma heterogenitāte: skola, kurā mācās dažāda vecuma skolēni, sākot no sākumskolas līdz vidusskolai.
3. dzimumu neviendabīgums: darba vide, kurā vīrieši un sievietes strādā dažādās nodaļās vai amatos.
4. spēju heterogenitāte: klase, kurā ir skolēni ar dažādām spējām, tostarp skolēni ar īpašām vajadzībām vai skolēni ar augstākām akadēmiskajām spējām.
5. ģeogrāfiskā neviendabība: Valsts ar dažādiem reģioniem, kuros ir atšķirīgi ģeogrāfiskie, klimatiskie un ekonomiskie apstākļi.
6. lingvistiskā neviendabība: skola, kurā daži skolēni runā valodā, kas nav mācību valoda.
7. Reliģiskā neviendabība: kopiena, kurā ir dažādu reliģisko uzskatu un prakšu pārstāvji.

Literatūra

Vācu valodas digitālā vārdnīca (DWDS). https://www.dwds.de/wb/heterogen [19.06.18].

Krossa, Anne Sophie (2018): Sabiedrība. Pārdomas par socioloģijas pamatjēdzienu. Vīsbādene: Springer.

Prengel, Annedore (2005): Heterogenitāte izglītībā – pārskats un perspektīvas. In: Bräu, Karin/ Schwerdt, Ulrich (eds.): Heterogenität als Chance. Vom produktiven Umgang mit Gleichheit und Differenz in der Schule. Münster: LIT, 19-35.

Schönhuth, Michael: kulturglossar.de. http://www.kulturglossar.de/html/h-begriffe.html [19.06.2018].

Wittig, Marietta-Titine Ve (2014): Heterogenitāte – slogs vai pedagoģisks izaicinājums? Berlīnes valsts pārvaldīto Berlīnes profesionālo skolu skolotāju tipu izpēte uzņēmējdarbības un administrācijas profesionālajā jomā saistībā ar skolēnu variāciju risināšanu. Berlīne.