Vērtību kvadrāts un attīstības kvadrāts

„Katra vērtība (katrs tikums, katrs vadošais princips, katra cilvēka kvalitāte) var pilnībā attīstīt savu konstruktīvo iedarbību tikai tad, ja tā ir ilgstošā sasprindzinājumā ar pozitīvu pretvērtību, „māsas tikumu“. Bez šī līdzsvara vērtība pārvēršas par tās devalvētu pārspīlējumu.“ (Šulcs fon Tuns, n.d.).

Šulcs fon Tuns (Schulz von Thun, 1989) apvienoja „vērtību kvadrātu, kas radies no Nikolaja Hartmaņa (Nicolai Hartmann, 1926) un tālāk attīstīts Helviga (Helwig, 1967), ar attīstības ideju starppersonu komunikācijas un personības attīstības apsvērumu dēļ“. (Schulz von Thun, n.d.)

Attīstības kvadrāta pamatā ir četras vērtības, kas ir jāuztur dinamiskā līdzsvarā. Starp augšējām pozitīvajām vērtībām, piemēram, draudzīgumu un atturīgu rezervētību, pastāv pozitīva spriedze/komplementāra attiecība. Vertikāli tām ir devalvējoši pārspīlējumi, piemēram, izteiksmīgs atturīgums un noraidošs sarūgtinājums. Savienojums starp zemākajām nevērtībām ir bēgšana starp vienu nevērtību uz nākamo nevērtību, kad nepietiek spēka, lai virzītos augšup uz augšējām pozitīvajām vērtībām. Tas var notikt, ja viena nevērtība, piemēram, izteiksmīgs atturīgums, netiek labi uztverta no otras personas puses, un cilvēks secina, ka viņam jādara tieši pretējais, un tādējādi nonāk otrā galējībā. Diagonāles modelī atspoguļo pretstatus starp vērtību un nevērtību.

Šis modelis palīdz izskaidrot arī starpkultūru konfliktus, un to var izmantot diskusijās par mērķu noteikšanu.

Literatūra

Schulz von Thun, Friedemann (n.d.): das Werte- und Entwicklungsquadrat. https://www.schulz-von-thun.de/die-modelle/das-werte-und-entwicklungsquadrat [13.01.2021].

Schulz von Thun, Friedemann (2010): Vērtību un attīstības kvadrāts. Komunikācijas analīzes un personības attīstības instruments. In: TPS. Leben, Lernen und Arbeiten in der Kita 9, 13-17.