Vērtības

Vērtību ceļvedis. Vērtības veido identitāti. „Jo, lai labprāt un brīvi atzītu un pieņemtu svešas vērtības, ir jābūt savām. (Šopenhauers 1819)

Vērtības var saprast kā pārliecību vai vadlīnijas. Saskaņā ar komunikācijas zinātnieka un psihologa Gerharda Maleckes (Gerhard Maletzke) teikto, „[vērtību orientācijas] ir mūsu domāšanas, pārdzīvojumu un rīcības pamatā […]. Šīs orientācijas tiek nodotas no paaudzes paaudzei socializācijas procesā, un sociālo pārmaiņu kontekstā ir iespējamas izmaiņas.“ (Maletzke 1996, 80)

Kultūras strukturālās iezīmes

Vērtības darbojas kā vienots tīkls, uz kuru ir jāorientējas. Atšķirība slēpjas attiecīgās kultūras individuālajā svarā (sk. Maletzke 1996, 80). Turklāt savā darbā „Starpkultūru komunikācija“ Maletzke raksturo vērtību orientācijas kā „kultūras strukturālu iezīmi, [kuru] cilvēki apzinās tikai tad, kad sastopas ar citu kultūru pārstāvjiem ar savām vērtību orientācijām“. (Maletzke 1996, 80) Papildinot to, kulturoloģe Edīte Brožinska-Švābe (Edith Broszinsky-Schwabe) vērtības apkopo kā „idejas par individuālās vai kopienas dzīves mērķiem, [kas] izraisa attieksmi, rīcību un plānus“. (Broszinsky-Schwabe 2011, 177).

Lutzs H. Ekensbergers (Lutz H. Eckensberger) savā rakstā „Vērtības un morāle“ norāda, ka vērtību jēdzienus var skaidrot attīstības psiholoģijas kontekstā. Jau Žans „Piažē (Piaget, 1954) asā analīzē par saikni starp kognīcijām, emocijām un vērtējumiem parāda, ka tie attiecas viens uz otru attīstības psiholoģijas izpratnē. […] Operacionālā atgriezeniskums („konkrētas operācijasʻ) padara iespējamas normatīvās izjūtas un tiek no tām barotas; tas atbilst vērtību saturam.“ (Eckensberger 2007, 511).

Vērtību maiņa

Pēc Maleckes domām, lai gan vērtību orientācijas kopumā ir nemainīgas, viņš tomēr norāda, ka, līdzīgi kā kultūras, arī vērtības laika gaitā pakāpeniski mainās un transformējas (sk. Maletzke 1996, 89). Tas ir redzams „jaunajā paaudzē, [kurā] vērojama tendence uz lielāku aktivitāti, radošumu un pašnoteikšanos. Spontanitāte, pieredze, brīvība, personīgā komunikācija kļūst arvien nozīmīgāka, savukārt standartizēta un ierasta uzvedība samazinās“. (Maletzke 1996, 89) Turpretī Trešajā pasaulē vienlaikus notiek vērtību orientācijas maiņa. Maletzke galvenokārt kritizē tehnoloģiju, plašsaziņas līdzekļu un moderno sociālo struktūru pieplūdumu, kas ietver tādas Rietumu vērtības kā „centība, kārtība, punktualitāte [un] uzticamība“ (Maletzke 1996, 89), tādējādi „sagraujot“ tradicionālās kultūras formas. Šādas pārmaiņas „noved pie kultūras asimilācijas visā pasaulē, pie „amerikanizācijas“ vai „vesternizācijas““. (Maletzke 1996, 90)

Vērtību koncepcijas un pārpratumi

Brožinska-Švābe savā grāmatā „Starpkultūru komunikācija“ skaidro, ka vērtības ir cieši saistītas ar identitātes attīstību un raksturo dažādu kultūru iezīmes. Autore izšķir materiālās (bagātība, nauda, manta), sociālās (ģimene, kopiena), morālās/ētiskās (gods, lepnums, taisnīgums) un reliģiskās vērtības (reliģiskie principi, atteikšanās).

Atsevišķām kultūrām nozīmīgas ir to atšķirīgās vērtības. Piemēram, Rietumu kultūrās dominē materiālistisks dzīvesveids, savukārt islāma reģionos svarīgākās ir ētiskās un reliģiskās vērtības. Kad cilvēki no dažādām kultūrām sazinās vai darbojas kopā, dažādu vērtību orientāciju dēļ var rasties pārpratumi vai pat nopietni konflikti (sk. Broszinsky-Schwabe 2001, 177).

Vērtību institucionāla nodošana

Turklāt Broszinsky-Schwabe skaidro, cik lielā mērā vērtības tiek nodotas ar dažādu institūciju palīdzību. Būtiskākās vērtības tiek nodotas ģimenē vai sociālajā kopienā. Savukārt valsts tiecas nodot nacionālās vērtības (dzimtenes mīlestība, valsts aizstāvēšana) ar izglītības iestāžu starpniecību. Turklāt sabiedrības ar ideoloģiskām iecerēm (determinisms, pozitīvisms, nihilisms u. c.) pārstāv un izplata labvēlīgas vai nelabvēlīgas, vardarbīgas vērtības. Baznīcu var minēt kā pēdējo nozīmīgāko vērtību pārneses institūciju (sk. Broszinsky-Schwabe Jahr, 178 f.). Pēc Brožinska-Švābes domām, reliģijas ar savām tradīcijām ietekmē daudzu miljonu cilvēku dažādus „mērķus un dzīves praksi pasaulē. Šīs vērtīborientācijas nosaka uzvedību pret pārdabiskām varām, dabu un līdzcilvēkiem“. (Broszinsky- Schwabe 2011, 179).

Literatūra

Broszinsky-Schwabe, Edith (2011): Starpkultūru komunikācija. Pārpratumi – sapratne. Wiesbaden: Springer.

Eckensberger, Lutz H. (2007): Vērtības un morāle. In: Straub, Jürgen/ Weidemann, Arne/ Weidemann, Doris (eds.): Handbuch interkulturelle Kommunikation und Kompetenz. Pamatjēdzieni – teorijas – piemērošanas jomas. Stuttgart: Metzler, 505-515.

Maletzke, Gerhard (1996): Starpkultūru komunikācija. Par mijiedarbību starp dažādu kultūru cilvēkiem. Opladen: Westdeutscher.

Šopenhauers, Artūrs (1819): Pasaule kā griba un iztēle. Leipciga: Brockhaus.