Termins „valodas jūtīgums“ apzīmē jutīgu valodas lietojumu. Precīzākai definīcijai vispirms ir jāapskata divi termini, kas veido šo noteicošo savienojumu.
No vienas puses, determinators valoda ir svarīgs sabiedrības līdzeklis, kas padara iespējamu saziņu. Turklāt, pēc Loka domām, tā ir „sabiedrības kopīgā saite“ (Locke 1690), kas ļauj cilvēkiem izteikties jebkādā veidā. Tāpēc retrospektīvi tā tiek dēvēta arī par pasaules atslēgu (sk. enciklopēdijas ierakstu Language as the key to the world). Lai definētu ar to saistīto pamatvārdu jutīgums, šeit atsauksimies uz vispārpiemērojamu definīciju, kas šo terminu raksturo kā jutīgu un/vai jūtīgu veidu, kā ar kaut ko rīkoties (sk. Spektrum 2000).
Tādējādi, apkopojot un konkretizējot, valodas jutīgums definē jutīgu rīcību ar cilvēku svarīgākajiem saziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu bez pārpratumiem un bez problēmām visām iesaistītajām pusēm. Tas aktualizē šī jautājuma nozīmīgumu un nepieciešamo izpratni mūsdienu kultūru ziņā ļoti daudzveidīgajā sabiedrībā. Vēl viena svarīga īpašība ir konkrēti veicināta izpratne par valodu un mērķtiecīgi pievērsta uzmanība valodai, kurai ir svarīga loma daudzās dzīves jomās (piemēram, skolā).
Valodas izpratne skolas kontekstā
Īpaši skolā, kur skolēniem mācību priekšmeta saturu daļēji jāapgūst, pašiem lasot tekstus, valodas izpratne ir svarīgs priekšnoteikums, lai spētu saprast tajos ietverto saturu, jo „[s]kōlas mācīšanās un mācību priekšmeta apguve […] ir cieši saistītas“ (Isselbächer-Giese et al. 2018, 13). Īpaši matemātikas un dabaszinātņu priekšmetos valoda (tehniskā un mācību valoda) ir liels izaicinājums (sk. Trendel/ Roß 2018, 9 f.), tāpēc šajā kontekstā īpaša nozīme ir iejūtīgai un delikātai pieejai.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem sasniegt labus rezultātus, kopumā ļoti svarīga ir valodas ziņā jutīga mācīšana. Kopumā tas nozīmē „dažādas mācību koncepcijas, kas apzināti izmanto valodu kā domāšanas un saziņas līdzekli“ (Woerfel/ Giesau 2018), strādājot ar Isselbächer-Giese u. c. aplūkoto valodas un mācību priekšmetu savstarpējo sasaisti (sk. Isselbächer-Giese u. c. 2018). Šīs koncepcijas mērķis ir uzlabot un vienkāršot mācību priekšmeta mērķa sasniegšanu, izmantojot valodas apzināšanos un ar to saistīto palīdzību (sk. Woerfel/ Giesau 2018).
Saskaņā ar Leisena teikto attiecīgi jāievēro šādi principi: Pirmais princips ir izklāsta formu maiņa, kas ir „lingvistiski didaktiski pārliecinoša“ (Leisen 2019) un ar kuru izglītojamajiem tiek piedāvātas vairākas alternatīvas satura izpratnei. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka tādējādi viņiem tiek radīta iespēja arī pašiem mācīties lingvizēt mācību priekšmeta saturu. Lingvistisko, bet arī ar priekšmetu saistīto uzdevumu aprēķināšana pārstāv otro principu, kas liecina, ka prasības šajā jomā tiek izvirzītas „nedaudz virs individuālā valodas līmeņa“ (Leisen 2019), lai izglītojamie vienmēr tiktu veicināti un saskatītu stimulu pastāvīgi apgūt vairāk valodas. Vienmēr ir jāievēro diferencēts skatījums, jo dažādiem izglītojamajiem ir nepieciešams dažāda līmeņa valodas atbalsts. Tā ir arī pāreja uz trešo un pēdējo principu, kas attiecas uz metodiskajiem līdzekļiem kā valodas palīglīdzekļiem. Šie rīki atbalsta izglītojamos konkrētā „standarta situāciju lingvistiskajā pārvaldībā“ (Leisen 2019). Kā piemēru var minēt eksperimenta rakstīšanu vai tehnisko terminu pareizu lietošanu (sk. Leisen 2019).
Nobeigumā var teikt, ka valodas izpratne nedrīkst tikt automātiski pieņemta (no izglītojamo puses), bet tā ir jāveicina. Ir nepieciešams atbalsts pareizai valodas izpratnei, kas jāpārnes ne tikai uz skolu, bet arī uz visām citām dzīves jomām, kurās valodai ir nozīme. Valodas izpratnei (skolas kontekstā) kopumā jāpiešķir liela nozīme, jo šo jēdzienu var izmantot, lai atbalstītu individuālo valodas apguvi.
Literatūra
Isselbächer-Giese, Annette/ Witzmann, Cornelia/ Königs, Charlotte/ Besuch, Natascha (2018): Becoming language-sensitive, teaching language-forming – thinking teaching differently. In: Trendel, Georg/ Roß, Joachim (eds.): SINUS.NRW: Promoting Understanding – Designing Learning Processes. Rethinking Mathematics and Science. Münster: Waxmann, 13-31. https://www.schulentwicklung.nrw.de/sinus/upload/Phase05/Broschuere/SINUS_Gesamt.pdf [02.10.2019].
Leisen, Josef (2019): Principi valodas ziņā jutīgā mācību priekšmetu mācīšanā. http://www.sprachsensiblerfachunterricht.de/prinzipien [02.10.2019].
Locke, John (1690): Eseja par cilvēka saprašanu. Londona.
Spectrum (2000): Sensitivitāte. https://www.spektrum.de/lexikon/psychologie/sensibilitaet/14089 [01.10.2019].
Trendel, Georg/ Roß, Joachim (2018): Ievads. In: ders. (red.): SINUS.NRW: Izpratnes veicināšana – mācību procesu veidošana. Rethinking matemātika un dabaszinātnes. Münster: Waxmann, 9-11. https://www.schulentwicklung.nrw.de/sinus/upload/Phase05/Broschuere/SINUS_Gesamt.pdf [02.10.2019].
Woerfel, Till/ Giesau, Marlis (2018). Uz valodu orientēta mācīšana. Ķelne: Mercator-Institut für Sprachförderung und Deutsch als Zweitsprache (Basiswissen sprachliche Bildung). https://www.mercator-institut-sprachfoerderung.de/de/themenportal/thema/%20sprachsensibler-unterricht/ [04.10.2019].