Tribālisms

Tribālisms pieder etnosocioloģijas nozarei. Vārds ir atvasināts no latīņu valodas vārda tribus „cilts“ vai no angļu valodas vārda tribalism „cilts apziņa“ vai tribe „cilts“.

Tribālisms – sajūta

Ar to apzīmē piederības sajūtu ciltij un orientēšanos uz savas cilts interesēm sabiedrības, kultūras un politikas jomā (sk. Dudens 2017, 1118). Tiek uzskatīts, ka par cilšu piederības cēloni ir Eiropas koloniālo lielvaru patvaļīgā robežu noteikšana, kurā netika ņemta vērā etniskā un vēsturiskā izcelsme (sk. Lentz 1995, 118 u. c.). Tribālisms attiecas arī uz cilšu politiku vairākās Āfrikas valstīs. Daudzās atsevišķās ciltis un ar tām saistītās intereses apgrūtina valsts veidošanu, un bieži notiek arī etniskie konflikti (sk. Brockhaus 2010, 7811). To iemesls ir konkurējošas cilšu intereses (sk. Matthies 1971, 35). Pazīstami cilšu teorētiķi ir Džons Lonsdeils (John Lonsdale) un Kerola Lenc (Carola Lentz).

Tādi vārdi kā cilts un cilts to lietojuma dēļ iegūst negatīvu konotāciju. Tāpēc mūsdienās mēs runājam par etnicitāti vai etnisko grupu (sk. Mader 2000, 4; sk. Nnoli 1982, 103). Tribālisms dažkārt tiek lietots tikai, lai izteiktu galēju etniskās piederības formu (sk. Mader 2000, 5).

Jaunais cilts

Filozofs Daniels Kvinns (Daniel Quinn) ir „jaunā cilts“ pamatlicējs. Viņš to lieto, lai apzīmētu tolerantu, egalitāru un uz sadarbību orientētu nelielu cilvēku grupu, kas no komunisma atšķiras ar savu mazo izmēru. Viņš apgalvo, ka šāda sabiedrības forma ir pārbaudīta gadu tūkstošiem ilgi un ir labākais, ko cilvēki var sasniegt (sk. Quinn 1999, 29).

Mūsdienās cilšu veidošanos mārketingā izmanto arī uzņēmumi, kuri vēlas radīt „mēs“ sajūtu un pēc tam spēcīgāku pieķeršanos zīmolam (sk. Wissert 2014, 87).

Literatūra

Brockhaus (2010): Das Taschenlexikon in 24 Volumes. Gütersloh/ Munich: Brockhaus in wissenmedia.

Duden (2017): Die deutsche Rechtschreibung. 27. izd. Berlin: Bibliographisches Institut.

Lentz, Carola (1995): „Tribalism“ and Ethnicity in Africa – a Research Review. In: Leviathan. Vol. 23. h. 1. Baden-Baden: Nomos, 115-145.

Lonsdale, John (1993): State Power and Moral Order. The Invention of Tribalism in Africa. In: The Overview. Vol. 3, 5-10.

Mader, Thomas (2000): Maders, T.: Mader, M.: Etnicity and tribalism in Sub-Saharan Africa in their social and spatial problemics. Minhene: Grin.

Matthies, Volker (1971): Black Africa. Politiskie konflikti un attīstības stratēģijas. Opladen: Leske.

Nnoli, Okwudiba (1982): Tribalism or Ethnicity: Ideology versus Science. In: Jestel, Rüdiger (ed.): Das Afrika der Afrikaner. Sabiedrība un kultūra Āfrikā. Frankfurt am Main: Suhrkamp, 99-128.

Quinn, Daniel (1999): Beyond Civilization. Cilvēces nākamais lielais piedzīvojums. Ņujorka: Broadway Books.

Wissert, Stefan (2014): (Semi-) Ethnomarketing: Marketing for People with a One-Sided Migration Background. Hamburga: Diplomica.