Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01
  • Info
  • Materialschrank
  • Lexikon
  • E-Learning
  • Seminare
✕

Trešā kultūra

Termins „trešā kultūra“ apzīmē multikulturālu cilvēku kopīgo dzīvesveidu kā kultūru plašākā nozīmē. Cilvēkiem, kuriem raksturīga bieža vietas un kultūras maiņa, veidojas trešā kultūra, kas neatspoguļo ne mītnes valsts kultūru, ne arī uzņēmējvalsts kultūru, un tā nav tikai abu kultūru papildinājums (sk. Richter 2011, 21). Drīzāk trešā kultūra ir visu zināmo kultūras zīmju un prakšu kopums, ko persona ir pievienojusi savam kultūras rezervuāram.

Var arī pieņemt, ka, pieaugot globalizācijas pakāpei, trešā kultūra kā pastāvīgi mobilo cilvēku kultūra pastāvīgi pieaugs un izpaudīsies tās dalībnieku vidū (sk. Pollock/ van Reken 2003, 19).

Šo terminu 20. gadsimta 50. un 60. gados ASV izveidoja sociologi Džons Useems (John Useem) un Rūta Hila Useema (Ruth Hill Useem). Deivids K. Polloks (David C. Pollock) un Rūta van Rekena (Ruth van Reken) padziļināti nodarbojās ar tā saukto trešās kultūras bērnu (Third Culture Kids, TCK) izpēti un būtiski veidoja šo pētījumu lauku.

Trešās kultūras bērni kā starpkultūru personības

Šo jēdzienu īpaši uzskatāmi var ilustrēt, izmantojot piemēru ar bērniem un jauniešiem, kuri ir piedzīvojuši inkulturācijas procesus, jo viņu vecāki ir strādājuši dažādās kultūras jomās. Trešās kultūras bērni paredz visu kultūru elementus, ar kuriem viņi saskaras, bet pilnībā nepieņem nevienu no tām, tādējādi radot savu kultūru – trešo kultūru.

„Neskatoties uz milzīgo daudzveidību un individualitāti Trešās kultūras bērnu kopienā, TCK ir fenomens ar būtiskām un reprezentatīvām kopīgām iezīmēm“ (Richter 2011, 23). Trešās kultūras bērnu dzīves gājums, ko raksturo bieža pārcelšanās un ekspatriācija, ne tikai padara viņus pielāgoties spējīgus un tolerantus, bet arī sagatavo viņus kā starpkultūru pieredzes ekspertus, lai kļūtu augsti kompetenti starpkultūru jomā (sk. Richter 2011, 26).

 

Literatūra

Richter, Nina (2011): Trešās kultūras bērni. In: Trešās kultūras bērni. Transkultūru bērnības un jaunības pieredze. Marburg: Tetum, 19-31.

Pollock, David C./ Rethen, Ruth van (2003): Third Culture Kids: growing up in multiple cultures. Marburg: Francke.

https://www.youtube.com/@hyperkulturell

Themen

Antisemitismus Benjamin Haag Bulgarisch Chinesisch Diskriminierung Diversität Dänisch Englisch Estnisch Finnisch Flucht Flüchtlinge Französisch Griechisch Heimat Identität Indonesisch Integration Interkulturelle Kommunikation interkulturelle Kompetenz Interkulturelles Lernen Islam Italienisch Japanisch Koreanisch Kultur Lettisch Litauisch Migration Niederländisch Norwegisch Polnisch Portugiesisch Rassismus Rumänisch Russisch Schwedisch Slowakisch Slowenisch Spanisch Tschechisch Türkisch Ukrainisch Ungarisch Werte
✕
© 2026 Hyperkulturell.de       Impressum      Nutzungsregeln       Datenschutz