Transkulturālisms

Termins „transkulturālisms“ ir sociāls jēdziens kultūras studijās, kas sākotnēji tika lietots Latīņamerikas un Angloamerikas valstīs, bet arvien biežāk nonāk Eiropas diskursā (sk. Lüsebrink 2012, 19). No latīņu valodas trans „pāri, aiz“ un cultus „kultivēts, apstrādāts“ atvasināts termins transkulturālisms apraksta kultūras robežu šķērsošanas parādības un procesus, kas var novest pie kultūras robežu mīkstināšanas vai izzušanas (sk. Richter 2011, 27).

Saskaņā ar Velšu transkulturālisms

„Ar transkulturālisma jēdzienu apzīmē šo mainīto kultūru stāvokli un mēģina no tā izvilkt nepieciešamās konceptuālās un normatīvās sekas“ (Welsch 1995, 42). Filozofs Volfgangs Velšs (Wolfgang Welsch) 20. gadsimta 90. gados pirmo reizi definēja un lietoja jēdzienu „transkulturālisms“ vāciski runājošajā pasaulē: „Mūsu kultūras de facto jau sen vairs nav homogēnas un nošķirtas, bet tām raksturīgs sajaukums un savstarpēja mijiedarbība līdz pat to kodolam. Šo jauno kultūru formu es saucu par transkulturālu, jo tā pārsniedz tradicionālo kultūras jēdzienu un pašsaprotami šķērso tradicionālās kultūras robežas. Ar transkulturālisma jēdzienu cenšas izgaismot šo mainīto kultūras konstitūciju“ (Welsch 1997, 4). Tādējādi viņš pirmo reizi izveidoja kultūras koncepciju ar tīklveida raksturu pretstatā iepriekšējām, monolītām pieejām.

Iekšējā pluralizācija un ārējo robežu šķērsošana

Atšķirībā no multikulturālisma un interkulturālisma termins „transkulturālisms“ neapraksta nedz „sadzīvošanu līdzās“, nedz „kopdzīvi“. Drīzāk transkulturālie procesi savstarpējas ietekmes rezultātā rada jaunas kultūras kvalitātes, kas izpaužas indivīdā kā plurālas kultūras identitātes (sk. Otiz 1947, 97 u. c.). Bieži, bet ne obligāti, transkulturālie procesi attīsta starpkultūru līdz integratīvo dinamiku (sk. Lüsebrink 2012, 20).

Transkulturālisms kultūras vairāk saprot kā izkliedētas, savstarpēji ietekmējošas un mainīgas noteikumu sistēmas, nevis kā statiskas, ģeopolitiski norobežotas kārtības.

Literatūra

Otiz, Fernando (1947): „Transkulturācijas“ sociālais fenomens un tā nozīme. In: ders. (red.): Cuban Counterpoint. Tabaka un cukurs. Durham/ London: Duke University Press, 97-103.

Lüsebrink, Hans-Jürgen (2012): Starpkultūru komunikācija. Interakcija, ārzemju uztvere, kultūras pārnese. Štutgarte: J. B. Metzler.

Richter, Nina (2011): Trešās kultūras bērni. Starpkultūru bērnības un jaunības pieredze. Marburg: Tetum.

Welsch, Wolfgang (1995): Transkulturālisms. Par mūsdienu kultūru mainīgo konstitūciju. In: Ārējo kultūras sakaru institūts (red.): Migrācija un kultūras pārmaiņas. Kultūras apmaiņas žurnāla fokuss. Vol. 1/45, Stuttgart, 39-44. http:// www.forum-interkultur.net/fileadmin/user_upload/pdf (2006).

Welsch, Wolfgang (1997): Die veränderte Verfassung heutiger Kulturen.