Tradīcija

Tradīcijas (lat. traditio, līdz: tradere) ir uzvedības, ideju un kultūras tradīcijas, kas izveidojušās un nodotas paaudžu paaudzēs konkrētas kopienas ietvaros. Sena tradīcija, tradīcijas ievērošana un pieturēšanās pie tradīcijas ir frāzes, kas zināmas visiem cilvēkiem (sk. Dudens 2015, 1592).

Tradīcijas ir zināšanu, prasmju, paražu, ieražu, ticējumu kopumi un to nodošana, kas nodoti vēsturiskā procesā. Nepārmantota uzvedība un rīcības modeļi tiek iemūžināti un nodoti tālāk. Vēstures avots ir tradīcija, un tradīcijas orgāns ir valoda (sal. Paul 2002, 1012). Turklāt tradīcija ir sastopama starp vairākām personām, grupā vai starp paaudzēm, un tā var būt mutiska un rakstiska. Tradīcijas ģimenē vai kopienā īpaši veido audzināšana un paraugi. Tādējādi sociālā grupa iegūst kultūras statusu. Valoda, kustība un prasmes ir svarīgi tradīciju komponenti (sal. Paul 2002, 1012; sal. Toynbee 1970, 36).

Divas tradīcijas interpretācijas

Tradīciju var saprast, no vienas puses, kā „kultūras mantojumu“ un, no otras puses, kā „pārmantošanu“ (sk. Eisenstadt 1979, 148). Tradīciju kā kultūras mantojumu saprot kā kultūras vai kopienas zināšanu, paražu, valodas un prasmju nodošanu. Darba un komunikācijas procesos rituāli, noteikumi un zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē un tādējādi kļūst par kultūras mantojumu, piemēram, svētku un kāzu paražas. Savukārt tradīcija kā nodošana raksturo pašu nodošanas procesu. Normas, vērtības, valodas formas un idejas tiek nodotas tālāk un aprakstītas kā tradīcijas process (sk. Duden 2015, 1592).

Tradīcijas mums visiem un katrai kultūrai nozīmē kaut ko atšķirīgu, un tās var mainīties paaudžu paaudzēs. Vienam cilvēkam tā ir tradīcija Ziemassvētku vakarā doties uz baznīcu, citam – sestdienās doties uz stadionu vai piektdienās apmeklēt draugus. Tradīcijas ir daudzpusīgas, tikpat daudzpusīgas, cik daudzpusīgs ir katrs cilvēks un katra kultūra. Tradīciju saglabāšana, uzturēšana un nodošana tālāk ir daļa no mūsu identitātes.

Literatūra

Duden (2015): Deutsches Universalwörterbuch. 8. izd. Berlin: Duden.

Eisenstadta, S. N. (1979): S. S. Eenstenstein: Tradīcija, pārmaiņas un modernitāte. Frankfurt am Main: Suhrkamp.

Paul, Hermann (2012): Deutsches Wörterbuch. Mūsu vārdu krājuma nozīmes vēsture un struktūra. Latviešu valodas vārdnīca. 10. izd. Tībingena: Niemeyer.

Toynbee, Arnold (1970): Tradīcija un instinkts. In: d’Astorg (ed.): Vom Sinn der Tradition. Minhene: Beck.