Tolerance

Pēdējos gados jēdziena „tolerance“ nozīme ir būtiski mainījusies. Agrāk tam bija drīzāk negatīva nozīme.

Luters

Mārtiņš Luters (1483-1546) savā laikā latīņu valodā lietoja šādu terminu tolerantia: „Tolerance parasti apzīmē iecietību vai cieņu pret uzskatiem, darbībām vai praksi, kas, no vienas puses, tiek uzskatīta par nepareizu un atkāpjas no normas, bet, no otras puses, netiek pilnībā noraidīta un netiek ierobežota.“

Tehnoloģija

Inženierzinātnēs toleranci definē šādi: „Tolerance apzīmē sistēmas stāvokli, kurā traucējošas ietekmes izraisīta novirze no normālā stāvokļa (vēl) neprasa vai neizraisa pretregulācijas vai pretpasākumu nepieciešamību. Šaurākā nozīmē tolerance ir kāda lieluma novirze no standarta stāvokļa vai standarta mērījuma, kas tikai vēl neapdraud sistēmas darbību.“ (physics.cosmos-indirekt.de 2020)

Nozīmju maiņa

Salīdzinot ar šīm definīcijām, mūsdienās šis termins arvien biežāk tiek pielīdzināts pieņemamībai. Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832) rakstīja: „Tolerancei patiešām jābūt tikai pagaidu attieksmei: tai jānoved pie pieņemšanas. Iecietība nozīmē aizvainot.“ Tomēr šī jēgas maiņa uz pieņemšanu, kas ir īpaši pamanāma sabiedriski politiskajā dzīvē, slēpj sevī arī briesmas. Tas galvenokārt attiecas uz tolerances pieprasīšanu par labu savām interesēm (sk. Hastedt 2012, 8). Šajā kontekstā arī Vācijā regulāri notiek strīdi, piemēram, kad runa ir par reliģiskiem simboliem publiskajā telpā (krusts, galvassega u. c.). Kur sākas un kur beidzas tolerance? Ko tieši nozīmē iecietība, ja pastāv konfliktējošas nostājas – cilvēku privātajā dzīvē vai plašākā politiskā kontekstā?

Paradokss

Diskusija par toleranci ietver sevī paradoksu. Piemēram, diskusija par etnisko daudzveidību padziļina atšķirības starp tautībām un etniskajām grupām, lai gan diskurss patiesībā vēlas tās izlīdzināt. Tomēr, pēc Nassehi domām, kultūras unikalitāte patiesībā vairāk izvirzās priekšplānā (sk. Nassehi 2002, 175 f.).

Tolerance ir ambivalenta, un tā vienmēr ir jāuzlūko kritiski, jo, īstenojot toleranci, nedrīkst ignorēt noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus. Vai var pieļaut piespiedu laulības, bērnu laulības, raganu un atraitņu dedzināšanu, dzimumorgānu kropļošanu, pamatojoties uz kultūras īpatnībām? Vai mēs šeit vispār varam runāt par īpašām kultūras formām?

Literatūra

https://physik.cosmos-indirekt.de/Physik-Schule/Toleranz_(Technology) [18.02.2020].

Hastedt, Heiner (2012): Tolerance. Grundwissen Philosophie. Štutgarte: Reclam.

Nassehi, Armin (2002): The Paradox of Tolerance. In: Alfred Herrnhausen Society for International Dialogue (ed.): Tolerance. Dažādības identitātes atzīšana. Frankfurt am Main.