Termins „subkultūra“ cēlies no latīņu valodas un nozīmē kaut ko līdzīgu „subkultūra“. Socioloģijas vārdnīcā atrodama šāda termina definīcija: „Ar subkultūru saprot pašpietiekamu sociālo subkultūru, kas atšķiras no sociāli dominējošās kultūras (piemēram, vidusšķiras kultūras) ar tās institūcijām, vērtībām, normām, vajadzībām, uzvedību un simboliem.“ (Reinhold 2017, 661)
Pētījumu virzieni un klasifikācija
Terminu „subkultūra“ 20. gadsimta 40./50. gados pirmo reizi lietoja amerikāņu sociologs Miltons Gordons (sk. Wurschi 2007, 21 f.). Čikāgas skolas pētnieki veica pētījumus, lai pierādītu likumsakarības jauniešu deviantajā uzvedībā. Rezultāts bija tāds, ka šie jaunieši pārsvarā nāk no ekonomiski vājām vidēm un perspektīvu trūkuma dēļ pārkāpj valdošās kultūras vērtības. Pagājušā gadsimta 70. gados šī pieeja tika paplašināta, iekļaujot apzināti noziedzīgu subkultūru diferenciāciju (sk. Reinhold 2017, 662).
Pētījumos tiek nošķirta brīvprātīga un piespiedu līdzdalība. Nebrīvprātīgas subkultūras rodas diskriminācijas, piederības etniskajai minoritātei un nepietiekamu privilēģiju dēļ. Brīvprātīgās subkultūras, kas vēlas veidot alternatīvu valdošajai kultūrai un cenšas panākt labākus dzīves apstākļus, tiek dēvētas arī par kontrkultūrām (sk. Reinhold 2017, 662).
Subkultūras jēdziena kritika
Līdzšinējos subkultūru pētījumos primārais apsvērums un koncentrēšanās uz vīriešu dzimuma jauniešiem tika pakļauts spēcīgam diskursam. Sievietes un meitenes subkultūru pētījumos netika pietiekami iekļautas (sk. Reinhold 2017, 664).
Attiecībā uz subkultūru potenciālu un ietekmi uz sociālajām pārmaiņām var identificēt pretējus viedokļus. No vienas puses, tiek apgalvots, ka tām piemīt pārmaiņu potenciāls, no otras puses, subkultūru ietekme tiek uzskatīta par diezgan zemu (sk. Hügel 2003, 71). Vēl viena kritika ir par to, ka subkultūru teorijā trūkst dinamikas. Sociālās norises un aktuālās problēmas gandrīz neatrod savu vietu pētījumos (sk. Reinhold 2017, 664).
Literatūra
Hügel, Hans Otto (2003): Handbook of Popular Culture. Termini, teorijas un diskusijas. Štutgarte: Metzler.
Reinhold, Gerd (2017): Socioloģijas vārdnīca. Tiešsaistes izdevums. Berlin/ Boston: Oldenbourg Wissenschaftsverlag.
Wurschi, Peter (2007): Rennsteigbeat, Jugendliche Subkulturen im Thüringer Raum 1952-1989. Ķelne: Böhlau.