Stereotipisku ideju Janusa seja

Valters Lipmans (Walter Lippmann) 1922. gadā izdotajā grāmatā „Sabiedriskā doma“ (sk. Gardner 1994, 1-5) pirmo reizi lietoja terminu „stereotips“, lai raksturotu sabiedrības sociālās struktūras. Viņš raksturo stereotipus kā „bildes mūsu galvās“ (Lippmann 1922, 98). Ikdienas valodā terminus stereotips un aizspriedums bieži lieto kā sinonīmus, lai gan tie ir jānošķir viens no otra.

Diferenciācija

Stereotipi ir neskaidri priekšstati par to, kādi ir cilvēki (spāņi ir kaislīgi, vācieši – bez humora, amerikāņi – egocentriski). Tos var saprast kā vispārinātus uzskatus, kā priekšstatus mūsu galvās par noteiktām cilvēku grupām. Savukārt aizspriedumi ir stingrāki spriedumi (piemēram, visi musulmaņi ir teroristi). Tiem ir darbības dimensija. Nerefleksēti stereotipi var kļūt par aizspriedumiem konkrētās dzīves situācijās, t. i., novest pie reālas (visbiežāk negatīvas) uzvedības vai rīcības. Aizspriedumiem ir arī lielāks emocionālais lādiņš.

Tautu diagrammas

Stereotipi ir vēsturiski politiskās, ģeogrāfiskās un sociālās attīstības rezultāts (sk. Friesenhahn), t. i., tie ir sociāli konstruēti. Tie ir statiski, ciktāl var novērot pārsteidzošu noturību, saskaroties ar jaunu informāciju: stereotipi ir ļoti plaši izplatīti un dažos gadījumos saglabājas gadsimtiem ilgi (sal. vecos tā sauktos Völkertafeln no 17. gadsimta).

Janusa sejas

Pastāv vēl viena īpatnība: stereotipi un priekšspriedumi ir ar Janusa seju. Ko tas nozīmē? Tā ir metafora. Januss bija romiešu dievs. Viņš ir divšķautņains un divdomības simbols. Stereotipi pilda noderīgas funkcijas, bet tiem ir arī tumšās puses – tāpēc tie ir ar Jāņa seju. Tomass uzskaita sešas stereotipu un aizspriedumu funkcijas: Orientācijas funkcija, adaptācijas funkcija, aizsardzības funkcija, pašreprezentācijas funkcija, norobežošanas un identitātes funkcija, kā arī kontroles un attaisnošanas funkcija (sk. Thomas, 2006, 4.-7. lpp.).

Nozīmīgās funkcijas

Funkcionāli reducējot, var runāt par trim funkcijām, kas raksturo Janus-facedness. Stereotipi un aizspriedumi vienkāršo un samazina sarežģītību. Tādējādi tie palīdz orientēties gandrīz nevaldāmā pasaulē. Šādā veidā tie pilda svarīgu kognitīvo funkciju. Ar stereotipiskiem priekšstatiem un aizspriedumiem mēs nošķiram sevi no citiem. Mēs stiprinām piederības sajūtu savai grupai. „Mēs esam tādi, bet viņi ir citādāki!“ Tāpēc stereotipiem un aizspriedumiem ir arī sociāla funkcija. Daudzi stereotipi un aizspriedumi rada mums sajūtu, ka esam pārāki par citiem. No pirmā acu uzmetiena tas nešķiet pārāk simpātiski, taču no psiholoģiskā viedokļa tas ir izdevīgi: mēs jūtamies nostiprinājuši savu pašapziņu. Tādējādi stereotipi pilda svarīgu afektīvu funkciju.

Ēnu puses

Tomēr katrai no tikko minētajām lietderīgajām funkcijām ir arī tumšā puse. Lielākais vienkāršojumu trūkums ir tas, ka svarīgas detaļas un īpatnības paliek nepārdomātas. Tiek atstāta novārtā krāsainā daudzveidība pat vienas kultūras ietvaros. Mēs visus saliekam kopā. Svarīga ir spēcīga piederības sajūta grupai. Taču tā var arī novest pie citu izslēgšanas, jo mūsu stereotipiskie priekšstati saka, ka cilvēks „neatbilst“ mums. Lai gan pašpārliecinātība un laba pašsajūta ir svarīga, tā nedrīkst novest pie citu cilvēku noniecināšanas. Šeit ir neskaidra robeža starp pārākumu un augstprātību.

Stereotipi ir Janusa figūras. Izmantojot šīs zināšanas, mēs varam kritiski izvērtēt savus stereotipiskos priekšstatus un aizspriedumus, kad tiekamies ar citiem cilvēkiem. „Aizspriedumi ir nezināšanas bērns.“ (Viljams Hazlīts)

Literatūra

Friesenhahn, Günter: Stereotipi un aizspriedumi. In: Modul „Interkulturelles Lernen“ auf dem Portal der Fachstelle für Internationale Jugendarbeit der Bundesrepublik Deutschland e. V. IJAB : https://www.dija.de/fileadmin/medien/downloads/Dokumente/Guenter2IKL.pdf [16.11.2017].

Ganter, Stephan (1997): Stereotipi un aizspriedumi: Konceptualizācija, operacionalizācija un mērīšana. Mannheim: Mannheim Centre for European Social Research.

Gardner, R. C. (1994): Stereotypes as Consensual Beliefs. In: Zanna, Mark P./ Olson, James M. (eds.): The Psychology of Prejudice (The Ontario Symposium on Personality and Social Psychology, 7.) Hillsdale, NJ: Lawrence Erlbaum, 1-5.

Lippmann, Walter (1992): Public Opinion. New York: Harcourt Brace.

Quasthoff, Uta (1998): A contribution to the dynamisation of stereotype research. In: Heinemann, Margot (ed.): Sprachliche und soziale Stereotype (= Forum angewandte Linguistik). Frankfurt am Main: Peter Lang, 47-72.

Thomas, Alexander (2006): The meaning of prejudice and stereotype in intercultural action. In: Interculture Journal. Vol. 5.