Sekularizācija

Jēdziens sekularizācija nav skaidri definēts, bet ir strīdīgs. Tas cēlies no latīņu valodas vārda saeculum un nozīmē „laikmets“, „gadsimts“, bet arī „pasaule“ vai „pasaulīgs (domājošs)“ (DWDS 2019). Viens no iespējamiem raksturojumiem ir sekularizācija kā pasaules uzskats, kurā ideja par Dievu kā virzošo spēku „ir aizstāta ar ideju, kurā cilvēks pats ir zināšanu un rīcības avots, pamats un standarts“ (Raes 1986, 31). Tādējādi sekularizācija nozīmē, ka „baznīcas vairs nepiedāvā garīgo autoritāti, kas regulē sociālās struktūras kopumā“ (Valadjē 1986, 35), bet „cilvēks […] kļūst par visu lietu mērauklu“ (Schrey 1981, 4). Šāda ir situācija mūsdienu Vācijā, kā arī lielākajā daļā industrializēto pasaules valstu. „Mūsu kultūra balstās uz modernajām dabaszinātnēm un tajās rod savu izpausmi“ (Raes 1986, 13).

Sekularizācijas aizsākumi

Nevajadzētu aizmirst, ka „mūsu mūsdienu sabiedrība nekādā ziņā nav sekularizācijas procesā tikai tagad“ (Raes 1986, 13). „Kopš renesanses laikiem vairs nav pašsaprotami, ka laicīgā vara savu pamatojumu rod reliģijā“ (Valadjē 1986, 37). Jau kopš zinātņu attīstības, kas pret vienkāršu ticību pretnostata kaut ko citu, attīstās arī sekularizācija. „Pasaules izskaidrošanas modeļi, kas balstās uz dabaszinātnēm […], ir pastāvējuši […] trīsarpus gadsimtus“ (Raes 1986, 14). Tie tika tālāk attīstīti un padziļināti, un kopš „19. gadsimta beidzot […] visa jutekliski uztveramā realitāte, ieskaitot pašu cilvēku, ir kļuvusi par zinātniskās analīzes objektu“ (Raes 1986, 14).

Visbeidzot zinātne sasniedz tik augstu statusu, ka „viss, ko nevar zinātniski pierādīt […], tiek sistemātiski noraidīts un izslēgts“ (Raes 1986, 17 f.). Sekularizāciju, piemēram, var uzskatīt par „cilvēka attiecību ar cilvēku un dabu rezultātu“ (Valadier 1986, 36). Tam nav nepieciešama reliģija, bet „antropoloģija ieņem teoloģijas vietu“ (Schrey 1981, 4).

Tomēr laika gaitā sekularizācija vienmēr ir sastapusies ar pretestību, un to ir noteikuši daudzi vēsturiski notikumi (sk. Schrey 1981, 2). Piemēram, daži cilvēki ir jutušies apdraudēti, zaudējot it kā absolūto pārliecību par „ticības patiesību“ (sk. Schrey 1981, 1 f.). Turklāt arī pati sekularizācija ir mainījusies, piemēram, Šreijs apraksta: „Sekularizācija kā kristīgo jēdzienu sekularizācija pārvēršas par sekularismu kā novēršanos no kristīgās izcelsmes“. (Schrey 1981, 5).

Vērtības un normas šodien

Sabiedrības sekularizācija nenozīmē, ka tā ir brīva no vērtībām un normām. Pat nereliģiskā kontekstā „tas, kas tiek atzīts, ieteikts, respektēts un […] kļūst par lēmumu pieņemšanas un orientācijas standartu sociālajā darbībā“ (Raes 1986, 27). Tātad sociālie noteikumi pastāv pat tur, kur dominē sekularizācija. Sekularizācijas rezultātā „šīm sociālajām vērtībām tiek piešķirta skaidra prioritāte“ (Raes 1986, 28) salīdzinājumā ar reliģiskajām vērtībām. Šīs sociālās vērtības nav dotas no kādas augstākas varas, bet tās savā ziņā ir „pilsoņu vienošanās“ (Valadier 1986, 36). Rezultātā cilvēku sabiedrība šobrīd atrodas „pastāvīgā konfliktā par kopējiem darbības pamatiem“ (Valadjē 1986, 40). Tas ir redzams arī mūsdienu sabiedrībā, kas „acīmredzami jau ir sekularizācijas rezultāts“ (Raes 1986, 33).

Tomēr ne visa reliģija ir vienkārši izzudusi. Reliģijas joprojām pastāv, taču tās ir un tiek „pārceltas uz indivīda vai ģimenes privāto sfēru“ (Raes 1986, 11). Tādējādi sekularizācijas rezultātā tām vairs nav tiešas ietekmes uz valsti un politiku.

Literatūra

DWDS – Digitales Wörterbuch der deutschen Sprache (red.): Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften. https://www.dwds.de/wb/s%25C3%25A4kularisieren [02.02.2019].

Raes, Jean (1986): Secularisation. In: Kerber, Walter (ed.): Secularisierung und Wertewandel. Analīzes un pārdomas par sociālo situāciju Eiropā. Minhene: Peter Kindt, 11-34 (= Fragen einer neuen Weltkultur. Rottendorfa fonda Filozofijas augstskolas pētniecības un studiju projekta publikācijas, 2. sējums).

Schrey, Heinz-Horst (1981): Ievads. In: ders. (Ed.): Secularisation. Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1-48 (= Wege der Forschung, Vol. CDXXIV).

Valadier, Paul (1986): Critical Questions on Secularisation. In: Kerber, Walter (ed.): Secularisierung und Wertewandel. Analīze un pārdomas par sociālo situāciju Eiropā. Minhene: Peter Kindt, 35-52 (= Fragen einer neuen Weltkultur. Rottendorfa fonda Filozofijas augstskolas pētniecības un studiju projekta publikācijas, 2. sējums).