Seksisms

Seksisms
Terminu seksisms var atvasināt no vārda sex, kas tiek lietots arī kā dzimuma apzīmējums, sexus (sk. Duden, Sex). Seksisms tiek uztverts un definēts atšķirīgi, un definīcijai tiek piedēvēti tādi termini kā dzimums, feminisms un diskriminācija.

Definīcijas

1. „priekšstats, ka viens dzimums pēc savas būtības ir pārāks par otru, un [tāpēc tiek uzskatīts par pamatotu] cilvēku, īpaši sieviešu, diskriminācija, apspiešana, pazemošana, neizdevīga situācija viņu dzimuma dēļ“ (Duden, Sexism).

2.“Seksisms tiek definēts kā individuāla attieksme un uzvedība vai institucionāla un kultūras prakse, kas vai nu atspoguļo negatīvu personas vērtējumu, pamatojoties uz tās dzimumu, vai arī nostiprina nevienlīdzīgu sieviešu un vīriešu statusu sabiedrībā“ (Becker, 2014).

Manifestācijas veidi

Seksismu var iedalīt piecās izpausmes formās, no kurām lielāko daļu var pastrādāt gan vīrieši, gan sievietes. Turklāt seksismu var diferencēt atkarībā no tā, vai tas ir negatīvs vai pozitīvs seksisma veids:

1. „Tradicionālā atklātā seksisma (Benokratis/ Feagin 1995) pamatā ir trīs kritēriji: „(a) stereotipiem atbilstošs dzimumu atšķirību uzsvars, (b) sieviešu mazvērtība (salīdzinājumā ar vīriešiem) un (c) tradicionālo dzimumu lomu apstiprināšana“ (Eckes 2010, 183)“ (Thiele).

2. „Neoseksisms tiek definēts kā konflikts starp egalitārām vērtībām (pret sievietēm un vīriešiem jāizturas vienlīdzīgi) un negatīvām emocijām pret sievietēm.“ (Becker 2014). Šī forma izpaužas kā „1) pastāvīgas diskriminācijas noliegšana […] 2) pretestība pret sieviešu šķietamajām privilēģijām […] un 3) prasību pēc vienlīdzīgas attieksmes noraidīšana“ (Becker 2014).

3.Ambivalentais seksisms nesaprot seksismu tikai kā negatīvu, bet nosauc arī dažus pozitīvus aspektus. Ambivalents seksisms ietver gan naidīgu seksismu, gan labvēlīgu seksismu.

4. naidīgs seksisms ir uzskats, ka vīriešiem jābūt augstākam statusam nekā sievietēm. To papildina bailes, ka sievietes iegūs lielāku varu un kontroli pār vīriešiem. Tāpēc šī forma „galvenokārt ir vērsta pret netradicionāliem sieviešu tipiem, piemēram, feministēm un karjeras sievietēm“. (Becker 2014)

5.Labvēlīgais seksisms attiecas uz aizbildnieciskuma un bruņinieciskuma aspektu vīriešu un sieviešu attiecībās. Saskaņā ar to vīrietis vēlas palīdzēt sievietei, piemēram, ar uzdevumiem, kas viņam varētu būt vieglāki, un attaisno savu rīcību, sakot, ka sievietei nav jānodarbojas ar šo darbību (sk. Becker 2014).

Seksisms šodien

Daudzi cilvēki šodien seksismu neuztver tik spēcīgi. Viņi pieņem, ka līdztiesība jau ir pilnībā pieņemta un īstenota mūsu sabiedrībā. Aplūkojot statistikas datus (sk. Tagesschau, Gender Pay Gap, 2019), kļūst skaidrs, ka, lai gan sieviešu stāvoklis sabiedrībā ir uzlabojies, tas joprojām nav līdzvērtīgs vīriešu stāvoklim. Par to liecina, piemēram, tas, ka sievietes vadošos amatos pelna mazāk nekā vīrieši, vai dzimumu stereotipu izplatīšana plašsaziņas līdzekļos un reklāmā.

„Šāda objektīvizējoša, hiperseksualizēta un devalvējoša reklāma [arī] slēpj lielas briesmas. Jo iedzīvotāju grupas devalvācija un dehumanizācija noved pie tā, ka tieša diskriminācija un fiziska vardarbība pret viņiem kļūst pieļaujamāka.“ (Domscheit-Berg 2015, 48)

Bieži vien tiek pieņemts, ka seksisms skar tikai sievietes. Saikne ar feminismu veicina šo pārpratumu. Patiesībā šī slimība skar vairāk sieviešu nekā vīriešu, taču ne tikai. Reklāmās un ikdienā seksistiski attēli vai darbības ietekmē visus dzimumus.

Kultūras konteksts

Seksisms ir viena no lielākajām jomām, kurā valstis un kultūras atšķiras. Apziņa par to ir daudzos līmeņos. Vācijā feminisms un vienlīdzīgas tiesības jau ilgu laiku ir aktuāls jautājums. Sievietēm tagad var piešķirt gandrīz visas tiesības un iespējas, kādas ir vīriešiem. Turpretī Saūda Arābijā ir interesanti palūkoties uz šo valsti: tur sievietēm ir atļauts vadīt automašīnu tikai kopš 2017. gada, un viņām nav tādu pašu privilēģiju kā vīriešiem. Sievietes tēls atbilst paraugam, kas mums ir novecojis.

Meksikā būt nabadzīgam, sievietei un pamatiedzīvotājam nozīmē būt mazsvarīgam cilvēkam, „lai gan Meksikas konstitūcijas ceturtajā pantā ir teikts, ka visi Meksikā dzimušie ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Taču etniskās grupas nekādā ziņā nav vienlīdzīgas likuma priekšā, tāpat kā dzimumi un sociālās šķiras – prakse šo apgalvojumu apgāž.“ (Montes 2004)

Pretkustības

Seksisms arvien biežāk noved pie seksuālas uzmākšanās, izvarošanas un kaķošanas. Ir kustības un kampaņas pret šiem uzbrukumiem, kas atbalsta cietušos un vēlas izglītot par šiem jautājumiem. Viens no piemēriem ir metoo kampaņa, ko 2006. gadā aizsāka aktīviste Tarana Burke. 2017. gadā sociālajos medijos izplatījās hashtag #metoo, un arī daudzas slavenības runāja par savu seksuālās uzmākšanās, uzbrukumu un izvarošanas pieredzi. Feminisms ir arī kustība pret seksismu. Feministes* cīnās par sieviešu un meiteņu vienlīdzīgām tiesībām.

Literatūra:

Becker, Julia C. (2014): Subtile Erscheinungsformen von Seximus. https://www.bpb.de/apuz/178674/subtile-erscheinungsformen-von-sexismus#footnode1-1.

Domscheit-Berg, Anke (2015): Ein bisschen gleich ist nicht genug. Warum wir von Geschlechtergerechtigkeit noch weit entfernt sind. Ein Weckruf. Berlin: Heyne.

Duden: Sex. https://www.duden.de/rechtschreibung/Sex.

Duden: Seximus. https://www.duden.de/rechtschreibung/Sexismus.

Tagesschau: https://www.tagesschau.de/thema/gender_pay_gap/index.html.

Thallmayer, Claudia/ Eckert, Karin (Hrsg.) (2014): Sexismen und Rassismen. Lateinamerikanerinnen zwischen Alter und Neuer Welt. Wien: Promedia.

Thiele, Anja (2013): Sexismus. In: Gender Glossar. https://gender-glossar.de/glossar/item/13-sexismus.