Rīmana-Tomana modelis

Rīmana-Tomana modeli sākotnēji 1975. gadā izstrādāja Fricis Rīmans, bet 1988. gadā to pārņēma psihologs Kristofs Tomans. Šulcs fon Tūns (Schulz von Thun) to piemēroja starppersonu komunikācijai. Šis modelis mēģina vieglāk izskaidrot personību un uzvedību, un tajā ir teikts, ka pastāv attiecīgi pretēji pretpoli – tuvība (starppersonu kontakti, harmonija, drošība) un attālums (neatkarība, miers, individualitāte), kā arī ilgums (kārtība, regularitāte, kontrole) un pārmaiņas (dažādība, spontanitāte, radošums).

Katru personību var iezīmēt šajā koordinātu sistēmā. Atkarībā no orientācijas veidojas atšķirīga personiskā attieksme pret sarunu biedru. Ideālā gadījumā būtu vērojams šo pamattieksmju līdzsvars, taču starppersonu komunikācijā parasti vienlaicīgi aktivizējas tikai viena no pretējām izpausmēm. Tāpēc to, kā cilvēks reaģē, komunicē vai jūtas, var daļēji atvasināt no šī modeļa un dažkārt labāk izprast. Piemēram, ja cilvēks ar izteiktu vajadzību pēc distances satiek cilvēku ar vajadzību pēc tuvības, var rasties spriedze un starppersonu konflikti.

Literatūra

Schulz von Thun, Friedemann (o.J.): das Werte- und Entwicklungsquadrat. https://www.schulz-von-thun.de/die-modelle/das-werte-und-entwicklungsquadrat [13.01.2021].

Lubienetzki, Ulf / Schüler-Lubienetzki, Heidrun (2020): Runāsim viens ar otru. Veiksmīgas sarunas psiholoģija. Hamburg: Springer Verlag.