Policentrisms ir daudzšķautņains jēdziens, kas atrod konkrētu nozīmi un pielietojumu daudzās jomās, piemēram, starpkultūru komunikācijā un mārketinga vadībā. Pašreizējais policentrisma jēdziena pārstāvis politikas zinātnē ir Vinsents Ostroms.
Teorētiskās saknes
Togliatti izgudroja policentrismu un tādējādi aicināja decentralizēt komunistiskās varas īstenošanu pēc Padomju Savienības destaļinisma ap 1956. gadu. Viņš bija pirmais komunistu līderis, kurš novērsās no padomju sociālisma modeļa un aicināja uz policentrismu komunistiskajā sistēmā, t. i., politiskās vadības decentralizāciju un tādējādi partiju autonomijas jeb komunistiskās kustības plurālisma atzīšanu. No politikas zinātnes viedokļa ar policentrismu saprot tā laika komunistiskās kustības politisko stāvokli, kurā ideoloģiskais varas centrs vairs netiek organizēts centralizēti, bet gan to organizē vairāki centri.
Starpkultūru komunikācijas konteksti
Starpkultūru darbības kontekstos policentrisms nozīmē kultūru autonomijas atzīšanu, jo īpaši citu kultūru, kas nav sava kultūra. Tas nozīmē, ka darbības kontekstu interpretācija tiek atdalīta no savas kultūras pieredzes un attieksmes, tādējādi objektivizējot savu vērtējumu. Tādējādi policentrisms ir pretstats etnocentrismam, kas centrā izvirza savu kultūru un nosaka to kā vērtēšanas standartu.
Tomēr cilvēka dabā ir radīt savus priekšstatus par citiem. „Cita tēli, t. i., cita uztveres formas, ir starpkultūru komunikācijas galvenā sastāvdaļa“ (Lüsebrink 2016). Pašu veidotie cita tēli ietekmē pieredzi, kas gūta saskarsmē ar citu kultūru pārstāvjiem. Stingri konstruētam vai arī izteikti novirzošam cita tēlam var būt komunikāciju kavējoša ietekme.
Policentrismu var saprast kā terminu, kas apzīmē atklātu un neiecietīgu attieksmi pret citām kultūrām, kurai jābūt nošķirtai no saviem priekšstatiem par citiem.
Policentrisms uzņēmumu vadībā
Policentrisma jēdzienam arvien lielāka nozīme ir starptautiskajā korporatīvajā mārketingā. Komunikācija starp starptautiskiem uzņēmumiem no dažādām valstīm ir pakļauta zināmai spriedzei. Tirdzniecības attiecībās šiem uzņēmumiem ir jātiek galā ar līdzsvarošanu starp vietējās komunikācijas darbu un globālās komunikācijas pārvaldību. Praxis des PR-Managements by Lies sīkāk iztirzā, kādas problēmas rada šī komunikācijas situācija.
Īpaši starptautiskā mārketinga jomā pastāv atšķirības starp vietējo un starptautisko mārketinga sistēmu. Atkarībā no tā, kuri tirgi ir sasniedzami, mārketinga vadība ir jāpielāgo tā, lai arī galvenie vēstījumi tiktu uztverti atbilstoši plānotajam. Šajā kontekstā iepriekš minētajā darbā ir minēta policentriskā stratēģija, kurā mārketinga idejas PR saturs un vēstījumi ir jāorientē uz „uzņēmējas valsts“ īpatnībām. Etnocentriskā stratēģija, ar kuru uzņēmums argumentē, pamatojoties uz „savu kultūras ietvaru“, ir pretēja. Tās mērķis nav nonākt pie vienādām vērtībām ar uzņēmējvalsti. Tā vietā galvenā uzmanība tiek pievērsta vēlmei pēc kopīga mērķa. Savas kultūras vērtības nedrīkst kavēt sadarbību.
Policentrisma galvenā ideja ir atsaistīt savus vērtēšanas kritērijus no savām kultūras vērtībām.
Literatūra
Holz, Hans Heino (1972): Currents and Tendencies in Neo-Marxism. Minhene: Hanser.
Lies, Jan (ed.) (2015): Praxis des PR-Managements. Stratēģijas – instrumenti – pielietojums. Wiesbaden: Springer Gabler.
Lüsebrink, Hans-Jürgen (2016): Starpkultūru komunikācija. Mijiedarbība, ārzemju uztvere, kultūras pārnese. Štutgarte: J. B. Metzler.
Neubert, Harald (2009): Gramsci – Togliatti – Longo – Berlinguer. Atjaunošana vai revizionisms komunistiskajā kustībā. Hamburga: VSA.
Schönhuth, Michael: Das Kulturglossar. http://www.kulturglossar.de/html/p-begriffe.html#polyzentrismus https://educalingo.com/de/dic-de/polyzentrismus [09.02.2019].