Pidgin

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās austrāliešu valodnieks Kreigs Volkers Austrālijas pilsētā Goldkostā mācījās no skolnieces, kura mājās Papua-Jaungvinejā runāja vāciski. Tā lingvists atklāja tobrīd nezināmu kreolu valodu, ko dēvēja par „Unserdeutsch“ (sk. welt.de 2016). Šo vācu valodā balstīto kreolu valodu Papua-Jaungvinejā mūsdienās lieto aptuveni 100 cilvēku (sk. Haarmann 2002, 268). Salīdzinājumā ar „Unserdeutsch“, kuru runā ļoti maz cilvēku, Papua-Jaungvinejā uz angļu valodas bāzes izveidojās atsevišķa pidžina valoda „Tok Pisin“, kurā pat mūsdienās runā aptuveni 2,5 miljoni cilvēku (sk. Haarmann 2002, 361).

Delimitācija

Principā ir grūti skaidri nošķirt pidžinu valodu no kreolu valodas, jo pāreja ir mainīga. Tomēr pidžinu valoda attiecas uz „mērķtiecīgi veidotu tirdzniecības kontaktvalodu vai tirdzniecības palīgvalodu, kas ir attīstījusies, lai apmierinātu komunikatīvās vajadzības, kas rodas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā aizjūras ostu teritorijā“ (Lewandowski 1994, 815). Tādējādi pidžinvaloda rodas ārkārtas lingvistiskā situācijā, kontaktā starp divu vai vairāku valodu runātājiem bez savstarpējas valodas izpratnes (sk. Bußmann 2002, 518). Ja pidžina valoda nativizējas, t. i., kļūst par dzimto valodu, to sauc par kreolu valodu.

Izcelsme

Lai gan termina izcelsme nav skaidri noskaidrota, pētījumos tiek pieņemts, ka terminu pidžins var skaidrot ar ķīniešu valodā izrunāto angļu valodas vārdu business „Geschäft, Handel“ (sk. Bußmann 2002, 518). Pidžinvalodas radās aizjūras kolonijās, kad Eiropas valdnieku valodas (angļu, franču, spāņu, spāņu, holandiešu, portugāļu) pārņēma donorvalodu lomu un kļuva par lingua franca (sal. Bußmann 2002, 518). Šajā kontekstā donorvaloda ir „dominējošā, prestižā, sociāli augstāk vērtētā valodas šķirne lingvistiskajā kopienā, kurai ir ilgstoša ietekme uz mazāk vērtēto šķirni“ (Bußmann 2002, 668 f.).

Klasifikācija

Pidžinu valodu kā tādu klasificē pēc šādām pazīmēm:

– To neviens nelieto kā dzimto valodu.

– Tai ir vienkāršota fonoloģiskā, morfoloģiskā un sintaktiskā struktūra.

– tai ir ievērojami saīsināts vārdu krājums.

– Tā parasti nav rakstīta.

– Tā kalpo kā saziņas līdzeklis dažādām etniskajām grupām daudzvalodu situācijās (sk. Lewandowski 1994, 816).

Koloniālā laikmeta mantojums

Kolonizācijas nemateriālais mantojums ir ne tikai Papua-Jaungvinejā, bet arī Āfrikā lietotās pidžinvalodas, kuru pamatā ir Eiropas valodas un kuras „radās kā saplūšanas produkti saskarsmē ar Āfrikas valodām, piemēram, Kamerūnas pidžinvalodas vai Wes Cos, Krio, Crioulo vai portugāļu kreolu valodas Rietumāfrikā“ (Haarmann 2002, 129). Turklāt Namībijā (Āfrikā) vācu koloniālā perioda laikā izveidojās pidžins ar nosaukumu „virtuves vācu valoda“ (angliski „Namibian Black German“/“NBG“), kurā runā aptuveni 15 000 cilvēku.

Literatūra

Bußmann, H. (red.) (2002): Lexikon der Sprachwissenschaft. 3. izd. Stuttgart: Kröner.

Haarmann, H. (2002): Sprachenalmanach. Fakti un skaitļi par visām pasaules valodām. Frankfurt: Campus.

Heine, Matthias (2016): Kā Neuprommernas bērni izgudroja valodu. https://www.welt.de/kultur/article153927764/Wie-Kinder-aus-Neupommern-eine-Sprache-erfanden.html [2019. gada 17. decembris].

Lewandowski, T. (1994): Lingvistiskā vārdnīca. 2. izd. Wiesbaden: Quelle & Meyer.