Socioloģijā ar terminu patriarhāts (no sengrieķu patriá – izcelsme, dzimums, cilts, paplašināta ģimene un árchein – valdīt) apzīmē sociālo sistēmu, kurā pastāv varas nelīdzsvarotība starp vīriešu un sieviešu dzimumiem, un sievietes ir pakļautas vīriešu dominantei. Patriarhāta jēdziens ir ļoti nozīmīgs, īpaši feminisma teorijā, lai pētītu sociālo nevienlīdzību un sieviešu diskrimināciju un „aptvertu to kā visaptverošas parādības daļu“, kas ir strukturāla, nevis dabiska rakstura problēma (sk. Cyba 2008). Šajā kontekstā šis termins nav reducējams tikai uz politiskām sistēmām laika kontekstā, drīzāk tas apraksta jēdzienu un ikdienā pastāvošu stāvokli, kas globāli ietver visa veida sieviešu diskrimināciju attiecībā pret vīriešu dzimumu (sk. turpat).
Patriarhālās struktūras laika gaitā līdz pat mūsdienām
Patriarhāta attīstība vēl šodien zinātnē ir strīdīgs temats, taču patriarhālās parādības un sistēmas var datēt jau 3000 gadus pirms Kristus (sk. Cyba, 2008). Visu iepriekšējo dokumentēto gadu tūkstošu vēsturi raksturo patriarhāla valdīšana, kas bieži vien galvenokārt tika pamatota ar it kā vīriešu fizisko un garīgo pārākumu.
Tomēr patriarhālās struktūras ir aktuālas arī mūsdienās, un tās ir izraisījušas dažādas diskusijas un kustības saistībā ar sociālo dzimumu līdztiesību. Piemēram, Vācijā tikai 1918. gadā pēc gadu desmitiem ilgušiem centieniem un galu galā veiksmīgām demonstrācijām sievietēm tika atzītas vēlēšanu tiesības (sk. Bundeszentrale für politische Bildung 2018). Deklarēto vīriešu pārākumu var konstatēt arī apgalvojumā, ka laulības izvarošana Vācijā tikai kopš 1997. gada tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu un iepriekš tika sodīta tikai ārlaulības gadījumā (sk. Deutscher Bundestag 2008). Tas nozīmē, ka vēl pirms dažiem gadu desmitiem sievietes griba veikt dzimumaktu juridiski bija pakārtota vīra gribai.
Vēl viena izšķiroša patriarhālo struktūru iezīme ir vīriešu dominance vadošos amatos (vīrieši ieņem aptuveni divas trešdaļas vadošo amatu), kā arī dzimumu darba samaksas atšķirība, kas raksturo atšķirības vidējā bruto darba samaksā par stundu. Saskaņā ar to sievietes 2018. gadā vidēji nopelnīja par 21 % mazāk nekā vīrieši (sk. Federālais statistikas birojs, 2018. gads), un tādējādi arī finansiālā ziņā nav vienlīdzīgas.
Matriarhāts
Visbiežāk lietotajā definīcijā matriarhāts (no latīņu valodas mater: māte; grieķu valodas árchein: valdīt) apzīmē sociālo sistēmu, kurā sievietēm ir pārākums ģimenē, valstī un sociālajā iekārtā. Tādējādi matriarhāts ir pretējs patriarhātam vai „atspoguļo“ to. Feministiskās matriarhāta teorijas alternatīvās definīcijas šo jēdzienu raksturo kā egalitāru, pacifistisku sociālo iekārtu, kas balstīta uz naturālisma vērtībām (sk. Helduser, 2002).
Savukārt Heide Gētnere-Abendrota (Heide Göttner-Abendroth) matriarhātu definē, pamatojoties uz joprojām pastāvošo matriarhālo sociālo sistēmu (piemēram, khasi un Garo Indijas ziemeļaustrumos, Nayar Indijas dienvidos, Akan tautu Rietumāfrikā u. c.) novērojumiem, un raksturo to kā sociālo struktūru, kas pilnībā atšķiras no patriarhāta. Šīs sabiedrības lielākoties ir zemkopju sabiedrības, kas dzīvo klānos, kuru sievietes kontrolē apgādi un kurām ir noteicošā loma lēmumu pieņemšanā. Īpaši noteicoša ir matrilinealitāte, t. i., mantojuma līnija no mātes puses. Šajās matriarhālajās sabiedrībās dažkārt vienā mājā dzīvo līdz pat 100 klana locekļiem, kuri ievēro turpmākas, dažkārt stingras iekšējās vadlīnijas (sk. Göttner-Abendroth 2010).
Vēsture
Matriarhāta vēsturi izgaismo dažādas teorijas. Piemēram, Jakobs Bahofens (Jakob Bachofen) izvirzīja pieņēmumu, ka pirms visām patriarhālajām kārtām ir pastāvējušas matriarhālās kārtas. Saskaņā ar šo teoriju lauksaimniecībā radās kulti, kuros, cita starpā, tika pielūgti sieviešu dievības auglības dēļ un sievietēm piederēja pārākums. Pārejā uz patriarhātu viņš saskatīja „sievišķās“ jutekliskuma aizstāšanu ar „vīrišķo“ racionalitāti (sk. Helduser, 2002).
Pamatojoties uz to, Frīdrihs Engelss, papildināts ar etnologa Lūisa Henrija Morgana (Lewis Henry Morgan) pētījumiem, reinterpretēja šo teoriju materiālistiski un definēja šo it kā matriarhālo agrīno vēsturisko kārtību kā komunistisku sabiedrību, ko nomainīja privātīpašuma rašanās. Iespējamā matriarhālās sistēmas pastāvēšana ļāva uzdot jautājumu, vai līdzās patriarhātam varēja pastāvēt arī citas sociālās sistēmas (sk. turpat).
Tomēr matriarhālo sabiedrību vēsturiskā pastāvēšana arheoloģijā un etnoloģijā ir ļoti apšaubāma. Turpretī matriokalitātes, t. i., sieviešu dominances atsevišķās sociālajās sfērās, iespējamība šķiet ļoti ticama (sk. turpat).
Tāpēc Heide Gētnere-Abendrota (Heide Göttner-Abendroth) definē matriarhāta vēsturi, pamatojoties uz joprojām pastāvošajām matriarhālajām sociālajām formām. Pēc viņas domām, matriarhālās sociālās sistēmas pastāvēja zemes tropu, subtropu un mērenā klimata joslās, kas radās, mednieku un vācēju kultūru aizstājot ar augkopību („neolīta revolūcija“). Pēc Gētnera-Abendrota (Göttner-Abendroth) domām, matriarhālā kulta periods aptver vairākus gadu tūkstošus un sniedzas no neolīta līdz bronzas laikmeta beigām, aptverot arī agrākos pilsētu centrus (sk. Göttner-Abendroth 2010).
Literatūra
Cyba, Eva (2008): Patriarchat: Wandel und Aktualität. In: Becker, Ruth/ Kortendiek, Beate (Hrsg.): Handbuch Frauen- und Geschlechterforschung. Theorie, Methoden, Empirie. 3. Aufl. Wiesbaden: VS Verlag. S.17–22.
Göttner-Abendroth, Heide (2010): Matriarchat: Forschung und Zukunftsvision. In: Becker, Ruth/ Kortendiek, Beate (Hrsg.) Handbuch Frauen- und Geschlechterforschung. Theorie, Methoden, Empirie. 3. Aufl. Wiesbaden: VS Verlag. S: 23–29.
Helduser, Urte (2002): Matriarchat. in: Renate Kroll (Hrsg.): Metzler Lexikon. Gender Studies Geschlechterforschung. Ansätze – Personen – Grundbegriffe. Stuttgart, Weimar: J.B. Metzler. S: 259–260.
Statistisches Bundesamt. Qualität der Arbeit. Frauen in Führungspositionen. https://www.destatis.de/DE/Themen/Arbeit/Arbeitsmarkt/Qualitaet-Arbeit/Dimension-1/frauen-fuehrungspositionen.html [19.09.2020]
Statistisches Bundesamt. Qualität der Arbeit. Gender Pay Gap https://www.destatis.de/DE/Themen/Arbeit/Arbeitsmarkt/Qualitaet-Arbeit/Dimension-1/gender-pay-gap.html [19.09.2020]
Wissenschaftliche Dienste des Deutschen Bundestages (2008): Vergewaltigung in der Ehe: Strafrechtliche Beurteilung im europäischen Vergleich. Fachbereich WD 7. Deutscher Bundestag. https://www.bundestag.de/resource/blob/407124/6893b73fe226537fa85e9ccce444dc95/wd-7-307-07-pdf-data.pdf [19.09.2020]
Wolff, Kerstin (2018): Der Kampf der Frauenbewegung um das Frauenwahlrecht. Bundeszentrale für politische Bildung. https://www.bpb.de/geschichte/deutsche-geschichte/frauenwahlrecht/278701/der-kampf-der-frauenbewegung-um-das-frauenwahlrecht [19.09.2020]