Neskaidras kultūras

Jirgens Boltens kā kultūras un komunikācijas zinātnieks nodarbojas ar jautājumiem par to, kas patiesībā tiek definēts kā kultūras un kā tās var aprakstīt. Viņa koncepcija par izplūdušām kultūrām iestājas par atvērtu, daudzvērtīgu kultūras izpratni, kas kultūras telpas uztver kā dinamiskas tīkla struktūras. Sekojot Lotfi Zadeha izplūdušajai loģikai, izplūdušais attiecas uz stāvokļiem, kas paliek izplūduši un tādējādi loģiski daudzvērtīgi (sk. Bolten 2011, 2).

No divvērtīga uz daudzvērtīgu kultūras jēdzienu

Divvērtīgā izpratne par kultūru pirmajā modernajā laikmetā balstījās uz ideju, ka katra tauta veido savu homogēnu grupu un tādējādi ir uzskatāma par pašpietiekamu. Saskaņā ar to kultūras robežas ritēja sinhroni ar ģeogrāfiskajām robežām, un savu kolektīvo identitāti varēja veidot, jo īpaši norobežojoties no svešā. Šajā binārajā loģikā tādus faktorus kā reliģija, etniskā piederība vai valoda varēja interpretēt kā kultūras. Sociologs Ulrihs Beks (Ulrich Beck) šādu interpretāciju pielīdzina konteinera tēlam (sk. Bolten 2013, 2).

Tīkls

Tomēr globalizācijas gaitā šī definīcija aizvien vairāk zaudēja savu realitāti. Konteineri aizstāja starpkultūru tīkla tēls, kas, pēc Boltena domām, ir daudznozīmīgā kultūras jēdziena unikālā priekšrocība. Viņa definīcijā tiek veikta perspektīvas maiņa, kas atšķirību uzsvēršanas vietā attēlo starpkultūru savstarpīguma attiecības. Tādējādi katrs indivīds vienlaikus ir dažādu kolektīvu loceklis, un tas nozīmē, ka vairs nav iespējams veikt vispārinājumus, bet gan runāt par relatīvām piederības pakāpēm. Tas attiecas gan uz starpkultūru, gan iekškultūru līmeni. Rezultātā izplūdušās kultūras ir pakļautas pastāvīgiem strukturāliem pārmaiņu procesiem, un tās var raksturot tikai kā atvērtas un heterogēnas (sk. Bolten 2011, 2-4).

Jāuzsver, ka Boltena kultūras jēdziens neaizstāj pirmo, bet gan ietver to. Tādējādi daudzvērtīgajā domāšanas veidā „abi/un“ ir integrēts divvērtīgais „vai nu/vai“. Šīs attiecības ir salīdzināmas ar daoistisko yin un yang, kas nebūtu iedomājami bez attiecīgā otra (sk. Bolten 2011, 2). Ir strīds, vai daudzvērtīgo kultūras jēdzienu var attiecināt uz otro modernitāti, vai arī tas funkcionē kā starpposms starp modernitātēm (sk. Bolten 2013, 2).

Pietuvināt

Daudzvērtīgā kultūras jēdziena problēma ir tā, ka tā piemērošanas sarežģītība var ātri novest pie analītiskas orientācijas zuduma. Lai to novērstu, Boltens iesaka vispirms pietuvināt konkrētu kultūras darbības lauku mikrolīmenī un tikai pēc tam attālināt uz strukturālo apstākļu makrolīmeni. Atkārtoti pārslēdzoties starp abām perspektīvām, varētu samazināt vispārināšanas risku, jo secinājumi jau no paša sākuma tiktu ievietoti relatīvā saistībā. Tādējādi, raugoties no mikro perspektīvas, viss parasti šķiet daudz neviendabīgāks nekā no makro perspektīvas (sk. Bolten 2013, 3). Boltena Sandberga modelis kalpo kā vēl viena ilustrācija kultūras strukturāli-procesuālajam raksturam.

Literatūra

Bolten, Jürgen (2014): Fuzzy Sandberg – oder: (Wie) lassen sich Kulturen beschreiben? http://iwk-jena.uni-jena.de/wp-content/uploads/2019/03/2014_Fuzzy_Sandberg.pdf [12.03.2020].

Bolten, Jürgen (2013): Fuzzy Cultures: Consequences of an open and multi-valued concept of culture for conceptualisations of intercultural personnel development measures. http://iwk-jena.uni-jena.de/wp-content/uploads/2019/03/Bolten_2013_Fuzzy_Cultures.pdf [12.03.2020].

Bolten, Jürgen: Fuzziness and Multivalency (2011): „Starpkultūru kompetence“ uz atvērtās kultūras koncepcijas fona. http://iwk-jena.uni-jena.de/wp-content/uploads/2019/03/2011_Unschaerfe_Mehrwertigkeit_Ik-Kompetenz_fuzzy.pdf [12.03.2020].

Bolten, Jürgen (2010): Fuzzy Diversity“ as the Basis of Intercultural Dialogue Skills. http://iwk-jena.uni-jena.de/wp-content/uploads/2019/03/2010_FuzzyDiversity_EWE_Auernheimer.pdf [04.03.2020].