Neonacisms
Definīcija
Termins „neonacisms“ attiecas uz politisku grupu, kuras galvenā iezīme ir „centieni (pēc 1945. gada) atjaunot nacionālsociālismu“. Grupas ideoloģijas galvenās iezīmes ir nacionālisms, rasisms, prasība pēc autoritāras „Führerstaat“ un demokrātijas principu atcelšana. Atšķirībā no subkulturālā labējā ekstrēmisma neonacistiem ir raksturīgs spēcīgāks politiskais aktīvisms. Lielāka neonacistiskās scēnas daļa tieši identificējas ar politiskās vadības orientāciju un nacisma laikmeta rasistiskajiem noskaņojumiem, kuros šī autoritārā valsts iekārta tiek uzskatīta par ideālu. „Tomēr daļā scēnas Ādolfa Hitlera politika tiek uzskatīta par atkāpšanos no it kā „tīrās doktrīnas“, kas esot bijusi patiesā nacionālsociālisma „tīrā doktrīna“.“
Izcelšanās un izplatīšanās
Aptuveni no 20. gadsimta 70. gadu beigām galvenokārt VDR (1949-1990) veidojās neonacistu grupas, kurām atšķirībā no vecajiem nacistiem nav tiešas saistības ar Trešo reihu un Ādolfa Hitlera režīmu. Tāpēc neonacisma pārstāvji galvenokārt ir jaunieši, kas atbalsta nacionālsociālisma ideoloģiju un arī izrāda lielāku tieksmi uz vardarbību.
Vācijas Nacionāldemokrātiskās partijas (NPD) federālajam līderim Udo Voigtam 1996. gadā izdevās savai partijai piesaistīt arvien vairāk galēji labējā spārna pārstāvju un grupu, līdz ar to aizvien vairāk pieauga arī publiskā politiskā aktivitāte. Kopš 1997. gada katru gadu ir notikušas vairāk nekā 100 radikāli labējo demonstrācijas, gājieni un mītiņi.
Augstās agresijas un gatavības pielietot vardarbību dēļ 2000. gadā tika aizliegtas daudzas apvienības, un tika izveidotas brīvas cilvēku apvienības, ko dēvē arī par biedrībām. Neonacistu skaits ir 2200.
Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs 2007. gadā aplēsa, ka ir aptuveni 4400 neonacistu un 107 neonacistu grupas un organizācijas. Publiskajos pasākumos parasti parādās nedaudz vairāk par 5000 labējo ekstrēmistu.
Sākot ar 2010. gadu, publisko pasākumu skaits samazinājās, jo aktīvisti vairākkārt vērsās pret tiem. Konstitūcijas aizsardzības birojs uzskaita 153 neonacistu grupas un 5600 neonacistu.
- labējo ekstrēmistu scēnas tagad tīklojas arī mūzikas skatuvēs un subkultūru jauktajās ainās (huligāni/rokeri). Ir vēl 6 600 labēji ekstrēmistu indivīdu un bezpartejisku struktūru. Kopumā tiek lēsts, ka labējo ekstrēmistu potenciāls ir 32 080 personas, no kurām aptuveni 13 000 ir uz vardarbību orientēti labējie ekstrēmisti.
Raksturojums un ietekme
Neonacisma piekritējus var identificēt pēc dažādām pazīmēm:
– viņi pārstāv politiski ekstrēmu, radikālu attieksmi, kas tiek izrādīta, aizstāvēta un apliecināta
– tiek stingri noraidīta liberālā, demokrātiskā pamatnācija
– viņi vēlas autoritāru un totalitāru valsts iekārtu
– tie pārstāv vardarbīgas, rasistiskas un nacionālistiskas idejas
– citas tautas tiek raksturotas kā zemākas
– vēlme pēc nacionālas kopienas, kuras pamatā ir „rase“, kas ierobežo indivīda pamattiesības un noraida demokrātiju.
– viņi ir pārliecināti par antiplurālismu
– viņi pieprasa līdervalsti ar militarizētu kārtības principu.
– Pastāvīgi tiek noliegts vai relativizēts nacionālsociālisms un 3. reihs, kas tiek uzskatīts par valsts iekārtas ideālu.
– Agresīva aģitācija pret ārvalstniekiem, imigrantiem un bēgļiem.
Agrāk galēji labējo politisko uzskatu piekritējus un aizstāvjus bieži vien varēja atpazīt pēc izskata. Tipisks ārējais izskats bija bomberja jakas, Springera zābaki un skinheads. Tomēr mūsdienās tas ir tikai viens no vairākiem aizspriedumiem.
Publiski, lai sevi identificētu, grupas bieži izmanto rūnas (piemēram, melnā saule), zīmes no ziemeļu mitoloģijas (piemēram, balts ķeltu krusts kā „baltās rases“ simbols) vai līdzīgus simbolus. Publiski vairākkārt tiek izmantoti arī šādi ciparu kodi: 18 (Ādolfs Hitlers), 88 (Heil Hitler), 14 (14 vārdi – Deivids Lane), 19/8 Sieg Heil), 28 (asinis un gods) un daudzi citi. .
Šādi simboli un zīmes tiek izmantoti publiski, attiecīgi uzzīmēti vai uzrakstīti, lai provocētu pretiniekus un lasot stiprinātu piederības un kopības sajūtu. Arī tādi pasākumi kā saulgriežu svētki vai „Ostara“ svētki tiek izmantoti kā iegansts, lai tiktos kā labēji ekstrēmistu subkultūra. Tāpat arī noteikti zīmoli, apģērbi vai mūzikas stili pauž noteiktu piederību:
– Tā tiek sniegta priekšrocība konfliktos vai strīdos).
– noteiktas mūzikas grupas un grupas (Black Metal, Dark Wave).
– noteiktus zīmolus, piemēram, Lonsdale, valkā daudzi neonacisti. Šādi zīmoli vairākkārt apliecināja opozīciju ekstrēmai subkultūrai, un daudzi tās pretinieki sāka tos nēsāt, lai provocētu.
– mežģīnes valkā divās krāsās (viena sarkana, otra balta – blood & honour)
– zīmols Doc Martens apzināti sāka ražot lēkājošus zābakus, lai tos ienestu tautā un tie zaudētu negatīvo konotāciju.
– zīmolu New Balance bieži nēsāja NN, jo uz apaviem bija uzraksts „N“ (viņi arī publiski atzinās pret NN)
– Helly Hanson bieži valkā („H.. H..“).
– tādi zīmoli kā Dobermann, Pitbull, Troublemaker, Streetwear, ProViolence bieži tiek saistīti ar labējiem ekstrēmistiem.
– Zīmols Dobermann ir atzinis saikni ar labējo scēnu un apzināti pārdod apģērbu veikalos, piemēram, ar Pitbull, lai provocētu. Tā kā apģērbiem ir līdzīgs stils, abiem zīmoliem tiek piedēvētas saiknes ar labējo spārnu scēnu.
Visi neonacisti ir labējie ekstrēmisti, bet ne visi labējie ekstrēmisti ir neonacisti. Pēc ārējā izskata nevar noteikt, vai kāds pieder vai nepieder pie neonacisma subkultūras.
Neonacisms ir politiska un ideoloģiska kustība, kuras pamatā ir nacionālsociālisma pamati. Neonacisti bieži vien tiecas pēc etniski homogēnas sabiedrības, kurā baltās rases pārstāvji tiek uzskatīti par pārējiem. Parasti viņi ir noskaņoti pret liberālismu, demokrātiju un plurālismu, kā arī aizstāv vardarbību un terorismu kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai.
Nesenie neonacisma piemēri diemžēl joprojām ir sastopami daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Šeit ir minēti daži neseni incidenti un notikumi:
– Vācijā galēji labējā Alternatīva Vācijai (AfD) iekļuva Bundestāgā un kopš tā laika nav pilnībā atbrīvojusies no savām neonacistiskajām saknēm. Pieaug arī to labējo grupu un indivīdu skaits, kas atklāti piekopj nacionālsociālismu.
– ASV Donalda Trampa (Donald Trump) uzlecošais Donalds Tramps (Donald Trump) ir nostiprinājis labējo kustību un izraisījis naida noziegumu skaita pieaugumu. Kā piemēru var minēt Trampa atbalstītāju uzbrukumu Kapitolija ēkai 2021. gada janvārī, kurā bija redzami daudzi neonacistu simboli un saukļi.
– Zviedrijā pēdējos gados ir pieaugusi galēji labējās Ziemeļvalstu pretošanās kustības ietekme, un tā ir veikusi vairākus vardarbīgus uzbrukumus. Grupai ir ciešas saites ar neonacistu scēnu, un tā aizstāv vardarbības izmantošanu savu politisko mērķu sasniegšanai.
– Austrālijā pēdējos gados ir palielinājies labēji noskaņoto grupu un aktivitāšu skaits, tostarp tādu, kas ir saistītas ar neonacismu. Viens no piemēriem ir grupa Antipodean Resistance, kas ir pazīstama ar savām vardarbīgajām darbībām un neonacistiskajiem uzskatiem.
Šie piemēri liecina, ka neonacisms joprojām ir reāls drauds sabiedrībai un ka mums jāturpina pretoties šai ideoloģijai un tās atbalstītājiem.
Literatūra
Adler, Sabine: Die DDR und ihre Neonazis: Real existierender Rechtsextremismus, 10.10.19, https://www.deutschlandfunk.de/die-ddr-und-ihre-neonazis-real-existierender.862.de.html?dram:article_id=460746 (pēdējais apmeklējums 04.12.2020.).
Egenberger, Christopher (2008): Woran erkennen ich Rechtsextreme? https://www.bpb.de/politik/extremismus/rechtsextremismus/41314/woran-erkenne-ich-rechtsextreme?p=0 (pēdējais apmeklējums 04.12.2020.)
Hennig Eike (1993) Neonacistu militārisms un ksenofobisks dzīvesveids „vecajā“ un „jaunajā“ Vācijas Federatīvajā Republikā. In: Otto HU., Merten R. (eds) Rechtsradikale Gewalt im vereinigten Deutschland. VS Verlag für Sozialwissenschaften, Wiesbaden.https://doi.org/10.1007/978-3-322-97285-9_5 (pēdējais apmeklējums 04.12.2020.).
Nandlinger, Gabriele: Kad mēs runājam par labējo ekstrēmismu, labējo radikālismu vai neonacismu….? 25.07.2008. https://www.bpb.de/politik/extremismus/rechtsextremismus/41312/was-ist-rechtsextrem?p=1 (pēdējo reizi skatīts 04.12.2020.)
Radke, Johannes: Der rechtsextreme „Kampf um die Straße“, 14.05.2014. https://www.bpb.de//politik/extremismus/rechtsextremismus/184385/der-rechtsextreme-kampf-um-die-strasse (pēdējo reizi aplūkots 04.12.2020.).
https://www.duden.de/rechtschreibung/Neonazismus (pēdējo reizi skatīts 04.12.2020.)
https://www.verfassungsschutz.de/de/service/glossar/neonazismus-neonationalsozialismus (pēdējo reizi skatīts 04.12.2020.)
https://verfassungsschutzberichte.de/pdfs/vsbericht-2000.pdf
https://publikationen.uni-tuebingen.de/xmlui/bitstream/handle/10900/63273/vsb2010.pdf?sequence=1&isAllowed=y