Mīts

Termins „mīts“ cēlies no sengrieķu vārda mýthos „pasaka, vārds, runa, leģenda, stāsts“, un tam ir izteikti simboliska nozīme (sk. Duden 2015, 1113).
Mīta definīciju, kas būtu apmierinoša visām disciplīnām, ir grūti atrast, jo mītu nosaka nevis tā vēstījuma objekts, bet gan veids, kā tas to pauž. Mītam ir formālas robežas, bet ne tā saturs. Sākotnējais mīts, kas tiek nodots mutvārdu stāstījumos, saista elementāru pieredzi par savu eksistenci, sabiedrību un dabu izdomātā, emocionālā, simboliskā pasaules struktūrā (sk. Brandt 2004, 10 u. c.).
Mīts ir komunikācijas sistēma, vēstījums. Līdz ar to mīts nevar būt priekšmets, jēdziens vai ideja. Drīzāk tas ir jēgas veids, forma (sk. Barts 2010, 251). Izmantojot komunikācijas sistēmu, viss, kas nonāk diskursā, var kļūt par mītu. Šajā ziņā mītu nosaka nevis tā vēstījums, bet gan veids, kā tas tiek izteikts (sk. Barts 2010, 251). No vienas puses, mīts tiek saprasts kā izdomāts teksts, kas ataino patiesību, no otras puses, kā izdomāts un neticams naratīvs, kas kodētā formā komunicē agrīnās cilvēces zināšanas un stāstus (sk. Barts 2010, 252). Mīti parāda kultūras pamatus un lielākoties ir daudznozīmīgi vai daudzfunkcionāli. Tie izskaidro un ietekmē pasauli, tematizējot cilvēka dzīves centrālos posmus un izplatot teoloģiskus un politiskus apgalvojumus. Līdztekus aizlūgumiem, pasakām un leģendām mīti ir sastopami arī rituālos un svētkos. Tomēr zinātniskajos diskursos ikdienišķā valodā termins mīts netiek lietots (sk. Waechter 2010).
Mūsdienu mīts
Mūsdienās par mītu var kļūt viss. Metzler Lexikon moderner Mythen ir nosaukti un raksturoti modernitātes radītie mīti. Mītiskais tiek saprasts kā subjektīva individuālās nozīmes uztvere kultūras atmiņas kontekstā, piem:
– vēsturiskas personas (piemēram, Villijs Brands, Merilina Monro).
– izdomāti tēli (piemēram, Asterikss, Dons Kihots).
– notikumi (piemēram, 68. gada kustība, Titānika nogrimšana).
– vietas (piemēram, Alpi, Drēzdene).
– Idejas/jēdzieni (piemēram, brīvība, mūžīgā jaunība).
– institūcijas (piemēram, slepenie dienesti, mafija)
Mūsdienu mīta piemērs ir, piemēram, Pipi garais zeķubiksis. Šis tēls simbolizē mūžīgo bērnu, un tam ir cerības nesēja funkcija. Ar Pippi tiek asociēts paradīzes mīts, jo Pipi Garā zeķe dzīvo paradīzei līdzīgā stāvoklī, kurā nav ierobežojumu un kuru nosaka draudzība, iekāre, laime un fantāzija (sk. Wodianka, Ebert 2014, 296-297).
Citāti
„Mīti ir stāsti, ko cilvēki visos laikos un visās kultūrās stāsta cits citam, saskaroties ar šķietami neizskaidrojamām parādībām, kas vienlaikus ir gan biedējoši, gan vilinoši: [Mītiskais stāstījums izdzēš sava priekšmeta biedējošo dīvainību, bet lielākoties saglabā fascinējošo ambivalenci, kas raksturīga neizskaidrojamajam.“ (Münker un Roesler 1997, 8).
„Mīts neko neslēpj un neko neizstāsta. Tas deformē. Mīts nav ne meli, ne atzīšanās. Tas ir deformācija.“ (Rolāns Barts, 1957)
„Mīta izpēte ir kļuvusi par saskarsmes punktu dažādām zinātnes nozarēm: […] vēsturnieki un sociologi, literatūrzinātnieki un gramatisti, ģermānisti un romānisti, ķeltu pētnieki un slavisti – viņi visi par to runā savā starpā. Mitoloģija nav pasargāta arī no loģiķiem un psihologiem, no metafiziķiem un epistemologiem – nemaz nerunājot par viesiem, teosofiem, mūsdienu astrologiem vai zinātniekiem.“ (Maļinovskis, 1926)

Literatūra
Barthes, Roland (2010): Mīti par ikdienas dzīvi. Berlīne: Suhrkamp.
Brandt, Reinhard (2014): Mīts un mitoloģija. In: Brandt, Schmidt (eds.): Myth and Mythology. Berlin: Akademie.
Duden (2015): Deutsches Universalwörterbuch. 8. izd. Berlin: Duden.
Malinovskis, Broņislavs (1926): Mīta loma dzīvē. In: ders. (red.): Raksti par antropoloģiju. Frankfurt am Main.
Münker, Stefan/ Roesler, Alexander (1997): In: Münker, Stefan/ Roesler, Alexander (eds.): Mythos Internet. Frankfurt am Main: Suhrkamp.
Waechter, Matthias (2010): Mythos. In: Docupedia-Zeitgeschichte, Zentrum für Zeithistorische Forschung Potsdam. https://zeitgeschichte-digital.de/doks/frontdoor/deliver/index/docId/581/file/docupedia_waechter_mythos_v1_de_2010.pdf [09.05.19].
Wodianka, Stephanie/ Ebert, Juliane (2014): Metzler Lexikon moderner Mythen: Figuren, Konzepte, Ereignisse. Štutgarte: J. B. Metzler.