Termins „metakulturālā humanizācija“ ir saistīts ar vācu sociālās psiholoģijas un lietišķās psihoanalīzes profesoru Hansu Kilianu.
Vēsturiskās saknes
Kēlera fonds, kas darbojas Donoru asociācijā humanitāro un humanitāro zinātņu veicināšanai Vācijā, Kiliana idejas un darbu raksturo šādi: „Kilians iezīmēja cilvēka evolūcijas teorijas pamatiezīmes, ko viņš iedalīja trīs posmos (kuriem atbilst konkrēti attīstības veidi). Cilvēka bioloģisko attīstību sauc par „hominizāciju“. To galvenokārt nodrošina gēni, kuru izpausmi un selekciju ietekmē epigenētiskie faktori un vides ietekme. Otrais posms notiek kā „humanizācija“, kuras gaitā notiek cilvēka socializācija un inkulturācija (līdz pat attīstībai, ko Kilians dēvē par transkulturālu).
Kiliana (fragmentārā) teorija par trešo posmu, ko viņš dēvē par „metakulturālu humanizāciju“, postmoderno tagadni uztver kā laikmetu, kurā mēs atrodamies jaunā cilvēka attīstības posmā (un mums pašiem jāvada šī attīstība).
Pieaugošā plaisa
Šī teorija balstās ne tikai uz laikmeta diagnozi, kas paredz pieaugošu plaisu starp zinātnes un tehnoloģiju attīstību, no vienas puses, un cilvēka kultūras, sociālo un psiholoģisko attīstību, no otras puses. Dinamiskajā un diferencētajā pasaulē, kas daudzējādā ziņā ir globalizēta, 20. gadsimtā cilvēkam ir pastāvīgi radušies jauni izaicinājumi un prasības.“ (http://www.hans-kilian-preis.de/hans-kilian/grundlagen-seines-denkens)
Literatūra
Köhler, Lotte/ Reulecke, Jürgen/ Straub, Jürgen (2011): Kulturelle Evolution und Bewusstseinswandel: Hans Kilian’s historical psychology and integrative anthropology. Gießen: Psychosozial-Verlag.
Köhler, Lotte: Fundamentals of his thinking. Īss Hansa Kiliana domāšanas raksturojums. Köhler Foundation in the Donoru biedrība zinātņu un humanitāro zinātņu veicināšanai Vācijā. Essen: Kilian-Köhler-Centrum (KKC). https://www.hans-kilian-preis.de/hans-kilian/grundlagen-seines-denkens.