Metakomunikācija

Metakomunikācija ir komunikācija par pašu komunikāciju. Citiem vārdiem sakot, cilvēks komunicē par komunikāciju. Tā var notikt, piemēram, komentāra, sīkākas paskaidrojošas piezīmes vai arī neverbālu mirkšķu veidā, lai ironizētu. (sk. Glück, 428. lpp.) Šīs saziņas formas jau ir tik ļoti internalizētas, ka tās ir grūti atšķiramas no parastas sarunas gaitas un tām raksturīgas plūstošas pārejas (sk. Nünning, 490. lpp.). To mērķis ir atbalstīt saprašanās procesu un atrast pārpratumu iemeslus.

Komunikācijas laukums

Frīdemaņa Šulca fon Tūna komunikācijas kvadrāts (saukts arī par četru malu modeli) piedāvā modeli komunikācijas traucējumu analīzei. Saskaņā ar šo modeli gan sūtītājs, gan saņēmējs var nozīmēt un saprast ziņojumu četros dažādos veidos:  Kā

– faktoloģiska informācija (dati, fakti, apstākļi)

– pašizpaušana (netieši vai skaidri paziņojumi par jūtām, vērtībām vai īpašībām)

– attiecību (attieksme pret otru personu)

– aicinājums (norādījumi rīkoties)

Metakomunikatīvs konflikts var rasties, ja abas puses komunicē citā līmenī. Piemēram, reliģioza persona var interpretēt kā negatīvu attiecību mājienu, ja otrs cilvēks ar nolūku sevi atklāt atklāj viņam savu ateistisko nostāju. Un otrādi, ticīgas personas pašatklāsmi otrs varētu uztvert pievilcīgi. Izmantojot metakomunikācijas refleksiju par to, kurā līmenī abi šobrīd atrodas, šo pārpratumu var atrisināt.

Tādējādi metakomunikācija veido eksplicītu pretstatu implicētai metacietībai.

Literatūra

Glück, Helmut/Rödel, Michael (2016): Metzler Lexikon Sprache. 5. izd. Stuttgart: Metzler.

Nünning, Ansgar (2008): Metzler Lexikon Literatur- und Kulturtheorie. 4., atjauninātais un papildinātais izdevums. Stuttgart: Metzler.

Šulca fon Tūnas komunikācijas laukums: https://www.schulz-von-thun.de/die-modelle/das-kommunikationsquadrat.