Kultūras studijas

Kultūras studijas ir angloamerikāņu akadēmiska un praktiska koncepcija, kas apraksta, analizē un cenšas uzlabot ikdienas un mūsdienu uzvedību, attiecības un konfliktus starp dažādām sociālajām grupām.

Definīcija

Jēdzienu „kultūras studijas“ ir grūti definēt, jo tas ir radies dažādu vēsturisku un sociokulturālu strāvojumu rezultātā. Saskaņā ar Oksfordas vārdnīcu vārds kultūra sākotnēji ir atvasināts no latīņu valodas lietvārda cultura, kas nozīmē „augšana“ vai „kultivēšana“. Ja 16. gadsimtā tas vēl attiecās uz zemes kultivēšanu, tad 19. gadsimtā tas sāka attiekties uz cilvēka domāšanas un uzvedības kultivēšanu (sk. Oxford Dictonary 2018).

Mūsdienās, runājot par kultūru, ikdienas lietojumā tā parasti attiecas uz kultūru, kurā dzīvo cilvēki. Pēc Valdenfelsa domām, tas attiecas uz visu, ko cilvēki veido no sevis un savas vides, kā arī uz procesiem, kas rodas to rezultātā, piemēram, (simbolisko) uzvedību un rituāliem, mākslu, sociālajām institūcijām, medijiem un tehnoloģijām, kā arī cilvēka ietekmi uz dabu (sk. Assmann 2012, 13). Saistībā ar kultūru nereti tiek lietots arī nācijas jēdziens, kas apvieno politiskos kopdzīves aspektus un ir jānošķir no sabiedrības jēdziena, kas drīzāk raksturo sociālās organizācijas (sk. Hofstede/ Hofstede 2011, 18).

Kultūras studijas – starpdisciplināra joma

Kultūras studijas ir jauns starpdisciplinārs pētniecības un mācību lauks, kas nodarbojas ar tādiem konstruktiem kā ideoloģija, sociālā vide, tautība, etniskā piederība, seksualitāte un dzimums (sk. academicroom 2018). Tā apvieno dažādas sociālo un humanitāro zinātņu jomas, piemēram, literatūru, politiku, filozofiju, vēsturi un mediju studijas. Apvienojot šīs disciplīnas, kultūras studijas cenšas izskaidrot, kā kultūrā tiek radītas un ģenerētas nozīmes, attieksmes, rituāli, sociālās sistēmas un institūcijas (sk. academicroom 2018).

Izcelsme

Saskaņā ar Assmanna teikto kultūras studijas kā akadēmiska disciplīna attīstījās ASV 20. gadsimta 80. gados (sk. Assmann 2012, 19).

Šo terminu 1964. gadā ieviesa Hoggārts (Hoggart), un pēc tam to turpināja Hols (Hall). Līdz tam kultūras jēdziens attiecās tikai uz augsto kultūru ar stingri noteiktu literāro kanonu. Jaunākās paaudzes vairs nejutās pārstāvētas tādās universitāšu pilsētās kā Kembridža, jo bija spiestas pievienoties akadēmiskajai elitei, tāpēc emigrēja uz strādnieku pilsētām. Tur viņi veidoja jaunu kultūru saskaņā ar savu redzējumu un interesēm, iedvesmojoties no tādiem novatoriskiem domātājiem kā Kants.

Pateicoties šīm sociālajām pārmaiņām, 20. gadsimta 70. un 80. gados angliski runājošajā pasaulē radās jauna masu un populārā kultūra, kas ietvēra, piemēram, strādnieku šķiru, sievietes un migrantus. Tas pirmo reizi noveda pie apzinātas identitātes veidošanās un dažādu etnisko, seksuālo, tautību un citu minoritāšu norobežošanās, tādējādi radot arī nelabvēlīgus apstākļus. Kultūras pētījumi ne tikai apraksta kultūru, bet arī parāda, cik grūti ir mēģināt definēt un norobežot kultūras, jo tās ir pakļautas pastāvīgām pārmaiņām (sk. Assmann 2012, 20).

Atšķirība no kultūras studijām

Kultūras studiju ideja ir jānošķir no vācu valodas termina Kulturwissenschaft. Pēdējais lielākoties norisinās akadēmiskā kontekstā, kas saistīts ar literatūru un vēsturisko kontekstu, piemēram, kolektīvo atmiņu. Vācu kultūras studijas lielā mērā pievēršas arī simbolu sistēmām, kas veido nozīmi kultūrā (sk. Hanenberg et al. 2010, 62-63). Šeit tiek pētītas savstarpējās sociālās struktūras un attiecības starp kultūrām. Savukārt kultūras studijas ir vairāk politiskas un cenšas panākt aktīvu minoritāšu integrāciju, kā arī pāreju no augstās kultūras uz popkultūru. Savukārt vācu kulturoloģijas studijas tiecas atkāpties no iepriekš aprakstītās popkultūras tendences (sk. Hanenberg et al. 2010, 240-243).

Literatūra

Akadēmiskā telpa: http://www.academicroom.com/topics/what-is-cultural-studies [30.06.2018].

Assmann, Aleida (2012): Ievads kultūras studijās. Tēmas, jēdzieni, jautājumi. Berlin: Erich Schmidt.

Hanenberg, Peter/ Capeloa Gil, Isabel/ Clara, Fernando/ Viana Guarda, Filomena (2010): Framework Change Cultural Studies. Würzburg: Königshausen und Neumann.

Hofstede, Geert/ Hofstede, Gert Jan (2005): Cultures and Organizations. Starpkultūru sadarbība un tās nozīme izdzīvošanai. Ņujorka: Mc Graw-Hill.

Oksfordas vārdnīca: https://en.oxforddictionaries.com/definition/culture [25.06.2018].