Kultūras sfēra

Neoloģisms kultūras sfēra radies no termina kultūra un ģeometriskā ķermeņa sfēra, un tā izcelsme meklējama jau Herdera laikā. Herders šo ilustratīvo modeli dēvē arī par „kultūru sfēras modeli“. Latīņu valodas vārds cultura nozīmē „aprūpe, audzēšana“ (sk. Metzler Lexikon 2007, 407). Vārds kultūra pirmo reizi kā zinātnisks termins tika lietots 18. gadsimtā atšķirībā no dabas un apzīmē „jebkāda veida cilvēka apmācību, darbību un ražošanu, kas pārsniedz dabas dotās iespējas un rada jaunus artefaktus, prasmes, nozīmes un simbolus“ (Metzler Lexikon 2007, 407).

Civilizācija

Francijā termins kultūra tika lietots kā civilizācijas sinonīms (sk. Metzler Lexikon 2007, 408), lai apzīmētu faktus, cilvēka spējas un sasniegumus, kas balstās uz noteiktu izglītības pakāpi, un lai to atšķirtu no barbarisma. Mūsdienās šis termins tiek lietots līdzīgi, tāpēc ar kultūru šaurākā nozīmē saprot skatuves mākslu, vizuālo mākslu, mūziku, teātri, kino, literatūru vai arhitektūru (kulturglossar.de 2019).

Tomēr laika gaitā termina nozīme paplašinājās, tāpēc mūsdienās saskaņā ar ikdienas, ne zinātniskā izpratnē pieņemto jēdzienu kultūra nozīmē cilvēku īpašības un to kopīgo izcelsmi. Tas apzīmē „dzīvo pasauli, kurā mēs pārvietojamies, kuru esam radījuši un pastāvīgi pārradām, dzīvojot kopā, un kurā parasti pārvietojamies nereflektēti (kopīgas vērtības/uzskati)“ (kulturglossar.de 2019). Tas cita starpā ietver arī paražas, vērtības, normas un valodas.

Kultūru sfēriskais modelis

Savā sfēriskajā kultūru modelī Herders mēģina „aptvert visas cilvēka dzīves izpausmes“ (Kohl 2013, 23). Viņš pieņem, ka kultūras ir pašpietiekamas, viendabīgas sistēmas, kurām ir centrs vai smaguma centrs, līdzīgi kā sfērai. Smaguma centru var noteikt pēc etniskās piederības vai piederības tautai un kopīgās valodas. Herdera sfērisko modeli un viņa homogēnas, pašpietiekamas kultūras koncepciju var izskaidrot ar 18. gadsimtā radušos nacionālās valsts ideju, ko mēģināja radikāli normatīvi īstenot nacionālsociālisma laikā (Welsch 2010, 8 u. c.), tomēr mūsdienu pētnieki to kritizē. Tā ignorē faktu, ka var notikt „etniskā sajaukšanās“ (Kohl 2013, 24) un ka tā vienmēr ir notikusi migrācijas procesos. Kā piemēri šajā kontekstā minama tautu migrācija un politiski vajāto cilvēku bēgšana 20. un 21. gadsimtā.

Subkultūras un jauniešu kultūras

Turklāt tiek kritizēts, ka saskaņā ar šo uzskatu indivīds nedrīkst novirzīties no savas kultūras, bet viņam ir jārīkojas atbilstoši šīs kultūras sociālajām vērtībām. Šajā kontekstā kultūras sociālo vērtību definīcija jau pati par sevi izrādās problemātiska, jo pat sabiedrības, kas tiek apzīmēta kā kultūra, ietvaros var būt atšķirības izglītības līmenī, finansiālajā stāvoklī un politiskajā orientācijā. Bieži vien sabiedrībā veidojas daudzas subkultūras un jauniešu kultūras, kas var arī konkurēt viena ar otru. Kā piemēru var minēt popperu un panku kustības astoņdesmitajos gados.

Literatūra

Burgdorf, D./ Fasbender, C./ Moennighoff, B. (red.) (2007): Metzler Lexikon Literatur. Termini un definīcijas. 3. izd. Stuttgart, Weimar: J. B. Metzler.

Welsch, W. (2010): Standbeine dürfen nicht zum Klumpfuß werden. Volfgangs Velšs (Wolfgang Welsch) sarunā par transkulturāli orientētu sabiedrību – un par to, kā mūzika var tuvināt cilvēkus. In: Musikforum. Beyond Borders. Ceļi uz starpkultūru pasaulēm. Izdevums Nr. 1. Janvāris-marts.

Schönhuth, M. (n.d.): Das Kulturglossar. http://kulturglossar.de/html/k-begriffe.html#kulturbegriff_eng [03.12.2019].

Kohl, P. (2013): Pārvērtēšana un identitāte transkulturālā telpā. Divu Manheimas pilsētas kvartālu atšķirīgās recepcijas. Wiesbaden: Springer.