ASV organizatoriskā psihologa Edgara H. Šeina (Edgar H. Schein, 1995) kultūras līmeņu modelī ir izdalīti trīs kultūras līmeņi, pamatojoties uz to redzamību. Pēc Šeina domām, kultūras būtība izpaužas tās pamatprincipos, kas slēpjas zem artefaktu un uzsvērto vērtību virskārtas.
Konteksts Korporatīvā kultūra
Scheins kultūras līmeņu modeli izklāsta uzņēmumu kontekstā. Korporatīvās kultūras ir aptuveni noslēgtas sistēmas, kuras var atšķirt no citām kultūrām. To apakšsistēmas, procesus un mehānismus ir vieglāk pārredzēt nekā sabiedrībā. Turklāt pastāv arī uzņēmuma vadības ekonomiskās intereses, kas var likt mainīt uzņēmuma kultūru (Schein 1995: 18.-20. lpp.).
Šeina izpratne par kultūru
Scheins definē kultūru kā „kopīgu pamatprincipu modeli“ (Schein 1995: 25. lpp.). Pamata priekšnoteikumi šeit nozīmē kopīgas zināšanas, kopīgu grupas locekļu pieredzes pasauli. Šīs zināšanas tiek iegūtas, kopīgi pārvarot problēmas un strādājot pie mērķu sasniegšanas. Tādējādi organizācijas reaģē uz vides pārmaiņām un ietekmi (ārējā pielāgošanās) un laiku pa laikam pieņem jaunus dalībniekus (iekšējā integrācija). Scheins kultūru raksturo kā mācīšanās procesu, kas, no vienas puses, nozīmē grupas norobežošanos no ārpuses un, no otras puses, grupas pašiedoma veidošanos. Saskaņā ar Scheinu korporatīvajai kultūrai ir racionāla un emocionāla ietekme uz visiem grupas locekļiem un viņu uzvedību, un tās ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt stabilitāti un izaugsmi.
Kultūras līmeņa modelis
„Organizācijas kultūras dekāns Edgars Šeins (Edgar Schein) māca, ka kultūrai ir trīs slāņi: kultūras artefakti – mūsu simboli un zīmes; tās atbalstītās vērtības – lietas, kurām mēs sakām, ka ticam; un, pats svarīgākais, tās pamatpieņēmumi – tas, kā lietas patiesībā ir.“ (Comey 04/08/2019)
[Organizācijas kultūras dekāns Edgars Šeins (Edgar Schein) māca, ka kultūrai ir trīs līmeņi: kultūras artefakti – mūsu simboli un zīmes; tās atbalstītās vērtības – lietas, kurām mēs sakām, ka ticam; un, kas ir vissvarīgākais, tās pamatpieņēmumi – lietu būtība.“ (Comey 04.08.2019), tulkojums Ch.H.]
Scheina kultūras līmeņu modelī (Schein 1995: 30. lpp.) identificēti trīs savstarpēji saistīti līmeņi:
Artefakti attiecas uz „redzamām uzņēmuma struktūrām un procesiem“ (turpat), kurus ir viegli atpazīt, bet grūti atšifrēt. Piemēram, telpiskā arhitektūra, apģērbs, valodas stils, simboli un rituāli.
Deklarētās vērtības ietver uzņēmuma „stratēģijas, mērķus [un] filozofiju“ (ibid.), ko ir viegli izpētīt, bet grūti atšifrēt. Misijas paziņojumi, stratēģijas dokumenti, formulētās vērtības un vīzijas veido uzņēmuma ārējo tēlu, bet nav tas pats, kas grupas dalībnieku faktiskā rīcība.
Izteikto vērtību izpausme izpaužas pamatprincipos, t. i., grupas locekļu neapzinātajos un pašsaprotamajos „uzskatos, priekšstatos, domās un sajūtās“ (turpat). Piemēram, korporatīvais klimats, kopīgais pasaules uzskats vai pieņemtās kognitīvās spējas ir neredzamas ne tikai svešiniekiem, bet arī grupas locekļiem, un reti kad tās var nosaukt vai pat atšifrēt. Šajā gadījumā svarīga ir arī izpratne par kultūru procesualitāti: Pamatprincipi lielākoties ir vēsturiski izveidojušies, tāpēc tos ir ļoti grūti mainīt (sk. Schein 2003: 34. lpp.). Turpmāka kultūras līmeņa modeļa attīstība ir atrodama, piemēram, jaunākajā vadības teorijā Schreyögg/Koch (2020: 585-591. lpp.).