Kultūras karte (spēle)

Kultūra ir sabiedrības intelektuālo un māksliniecisko sasniegumu kopums (sk. Wahrig 2009, 638). Antropoloģiskais kultūras jēdziens ietver sabiedrības kolektīvo uztveres, domāšanas un rīcības modeļu kopumu. Hofstede to saprot kā „kolektīvu fenomenu, jo tā vismaz daļēji ir kopīga cilvēkiem, kas dzīvo vai dzīvojuši tajā pašā sociālajā vidē, t. i., kur šī kultūra ir apgūta. Tā ir kolektīvā prāta programmēšana, kas atšķir vienas grupas vai cilvēku kategorijas locekļus no citiem“ (Hofstede 1993, 19).

Etnoloģija – zinātne par tautām

Etnoloģija, arī kultūras antropoloģija vai etnoloģija, ir zinātne, kas darbojas empīriski, veicot salīdzinājumus. Tās mērķis ir izpētīt, cik daudzveidīga ir cilvēku uzvedība, lai to padarītu saprotamu un izskaidrotu dažādās kultūrās. Uzmanības centrā vairs nav tikai attālas sabiedrības, bet arī viņu pašu sabiedrības, kurās kultūras daudzveidība un atšķirības ir nozīmīgas (sk. Barth 1969).

Šajā kontekstā etnologs Kristofs Antveilers (Christoph Antweiler) atzīmē, ka visām kultūrām ir pārsteidzoši daudz kopīga, neraugoties uz neskaitāmajām atšķirībām. Viņš vāc lelles Barbie no visas pasaules, lai izpētītu to līdzības un atšķirības. To darot, viņš konstatē, ka tās ir pielāgotas to izcelsmes valstu kultūrām, bet dažas pamatīpašības, piemēram, gluda āda vai šaurs viduklis, ir vienādas un visās kultūrās tiek uzskatītas par skaistuma pazīmi (sk. Rauner 2009). Antweiler nav norūpējusies par triviālām līdzībām. Drīzāk viņš pēta fenomenu, ka, lai gan varētu būt citādi, gandrīz visām kultūrām ir kopīgas lietas, piemēram, incesta aizliegums, viesmīlība vai seksuālie ierobežojumi (sk. Rauner 2009).

Interešu sadursme

Tomēr Antweiler arī atzīmē, ka cīņā par atpazīstamību un profilu kultūras nereti sevi pasniedz kā hermētiski noslēgtas un tādējādi neredz, kas tām ir kopīgs (sk. Antweiler 2009, 12). Tomēr šodien mēs zinām, ka, no vienas puses, cilvēkiem piemīt agresijas potenciāls un ka tieši sociālajām attiecībām tas bieži vien ir raksturīgs. No otras puses, cilvēki mēdz būt arī draudzīgi, uzmanīgi un uz sadarbību vērsti (sk. Antweiler 2009, 104). Neraugoties uz daudzajām līdzībām, etniskie konflikti pastāv. Tos izraisa, piemēram, nelabvēlīga situācija vai resursu trūkums.

(Kultūras) varas karte

Kā piemēru var minēt Ruandā vai bijušajā Dienvidslāvijā valdošos pilsoņu karus. Konfliktus ar sociālekonomiskiem iemesliem bieži vien paši dalībnieki stratēģisku apsvērumu dēļ un tikai pēc tam iekrāso kulturāli. Viņi neatzīst, ka ir nabadzīgi vai pārslogoti, bet spēlē etnisko kārti: Tiek izvirzītas pretenzijas uz īpašumtiesībām un uzsvērtas it kā nepārvaramas kultūras atšķirības (sk. Rauner 2009). Runa nav ne par paražām, ne tradīcijām, ne vērtībām. Mērķis ir iegūt varu, pelnīt naudu un ieņemt ienesīgus amatus. Lai šajā cīņā aizstāvētu savas grupas intereses, ir izdevīgi izspēlēt kultūras kārti (sk. Antweiler 2009, 106).

Lai rastos miermīlīgs dzīvesveids, būtu jāatrod kultūra, kurā pastāvīgi nenotiek kari vai kurā vīriešu vardarbībai nav nozīmes. Tas parāda, „ka vardarbība un karš nav dabas likums vai sabiedrības dzīves strukturāla nepieciešamība“. (Antweiler 2009, 107)

Literatūra

Antweiler, Christoph (2009): Heimat Mensch. Kas mūs vieno. Hamburga: Murmann.

Barth, F. (1969): Ethnic Groups and Boundaries. Kultūras atšķirību sociālā organizācija. Oslo: Universitetsforlaget.

Hermann, Ursula (2006): WAHRIG. Vācu valodas pareizrakstība (2009). Berlin: Cornelsen.

Hofstede, Geert (1993). Starpkultūru sadarbība. Kultūras – organizācijas – vadība. Wiesbaden: Gabler.

Rauner, Max (2009) Diversity is limited. https://www.zeit.de/zustimmung?url=https%3A%2F%2Fwww.zeit.de%2Fzeit-wissen%2F2009%2F06%2FInterview-Antweiler [28.06.2018].

Thomas, Alexander (2016) Starpkultūru psiholoģija. Izpratne un rīcība starptautiskā kontekstā. Göttingen: Hogrefe.