Karstie punkti

Termins „karstais punkts“ ir atvasināts no angļu hot „karsts“ un spot „vieta“, un tādējādi nozīmē „karstais punkts“ (sk. https://www.duden.de/rechtschreibung/Hotspot).

Definīcija

Karstie punkti ir tā sauktie bagātie punkti, kas apzīmē tās komunikācijas vietas, kurās biežāk rodas kultūras ziņā specifiskas problēmas. Tie ir apsveikumi, kritika, atšķirīgi viedokļi, definīcijas vai skaidrojumi (piemēram, „duzen“ / „siezen“) (sal. Agar 1994, 100).

Bagātie punkti bieži parādās starpkultūru komunikācijā, bet ne vienmēr ir ar to saistīti. Tas nozīmē, ka bagātie punkti pastāv gan vienas kultūras ietvaros, gan kontrastīvi, salīdzinot divas kultūras. Tiklīdz sarunā rodas grūtības, var tikt iesaistīti bagātie punkti. Tie var būt gan individuāla uzvedība, gan kultūras modeļi (sk. Heringer 2017, 166). „Bagātie punkti ir bagāti

– jo tie sniedz ieskatu par kultūrām,

– jo tie māca mūs pārbaudīt mūsu pašu gaidas,

– jo tos var ņemt vērā un risināt komunikatīvi“ (Heringer 2017, 166).

Bagātīgajiem punktiem ir raksturīgi, ka grūtības rodas ne tikai dažādu kultūru krustpunktos, bet arī domstarpībās starp dzimtās valodas runātājiem. Var secināt, ka bagātie punkti ir bagāti ar kultūru, tiem ir daudz dažādu komponentu, un tos uztver un izjūt dažādi (sk. Heringer 2017, 166-167).

Kā labāk izprast bagātīgo punktu?

Pēc Agara domām, austriešu termins Schmäh pats par sevi ir bagātības punkts, jo šajā vārdā ir dziļi iestrādāta kultūra un vēsture. „Bagātie punkti signalizē, kur notiek lingvokultūras darbība“ (Agar 1994, 106). Agars salīdzina bagātības punktu ar klupšanas akmeni, pār kuru kāds pakrīt. Bagātīgais punkts rodas tad, kad rodas komunikācijas un izpratnes problēmas un zināšanas par kultūru ir nepietiekamas. Ja ir aizdomas par bagātīgo punktu, ir jāizpēta atšķirības no savas kultūras. Attiecīgi būtu jāveido saikne starp bagātīgo punktu un pasaules uzskatiem. Tas varētu veicināt bagātīgo punktu dziļāku izpratni (sk. Heringer 2017, 168-169).

Kāda ir atšķirība starp bagātajiem punktiem un karstajiem punktiem?

Hēringers ar bagātajiem punktiem saprot bagātos punktus, kuru nozīme ir vispārināta. Didaktisku apsvērumu dēļ tiek identificēti un uzskaitīti vispārīgi karstie punkti starpkultūru komunikācijā. Šādi karstie punkti parasti ir atvasināti no pieredzes (sk. Heringer 2017, 169). Tāpēc karstie punkti ir kultūrspecifiskas situācijas, kurās rodas pārpratumi, piemēram, ikdienas situācijas: sasveicināšanās, sakot jā/nē, dāvanas, ķermeņa valoda, klusēšana, atvainošanās utt. Tas sīkāk izskaidrots turpmāk. Turpretī bagātīgie punkti, kā Šmaha piemērā, ir jāsaprot kā attieksme pret dzīvi, kā arī vispārēja attieksme pret dzīvi un lietām.

Piemēri

Izvēle Du vai Sie vācu valodā vai amerikāņu datums ir karsto punktu piemēri. Turklāt viens no tiem ir arī austriešu vai Vīnes Schmäh. Jāatzīmē, ka pastāv viedokļu atšķirības šī vārda skaidrojumā. Tomēr pamatā ar šo terminu tiek saprasts dzīvesveids, kura pamatā ir ironija (sk. Heringer 2017, 166-167). Turklāt pie karstajiem punktiem tiek pieskaitīts arī sveiciens. Šeit sveicieni tiek izpildīti lingvistiski, fiziski un žestikulatīvi atšķirīgi atkarībā no valodas un kultūras. Piemēram, uz amerikāņu How do you do? vai ¿Qué tal? spāņu valodā nav nepieciešama tieša atbilde. Turklāt ir arī atšķirīgi paradumi, runājot pa tālruni. Ja Vācijā zvanāmā persona nosauc savu vārdu, tad daudzās citās valstīs atbilde ir tikai jā. Papildus lingvistiskajai daļai dažādās valstīs atšķiras arī fiziskā daļa. Piemēram, Austrijā ir obligāta rokasspiediens. Savukārt islāma kultūrā vīrietis nekad nespiež sievietei roku (sk. Heringer 2017, 169). Turklāt starpkultūru pārpratumus izraisa arī uzrunas veidi. Turklāt personiskie jautājumi dažādās kultūrās var radīt lielu neizpratni, piemēram, Indonēzijā (sk. Heringer 2017, 170 un turpmāk). Vēl viens piemērs ir ielūgumi. Piemēram, ja ballīte notiek pulksten 8, vācietim jāpasaka tieši pulksten 8, spānim – 7.40 utt. (sk. Heringer 2017, 172).

Turklāt valodas problēma ir tipisks karsto punktu piemērs. Rodas jautājums, kādā valodā būtu jārunā partneriem, kuri nāk no dažādām valodu kultūrām, utt. (sk. Heringer 2017, 172). Turklāt piekrišana un atteikums dažādās kultūrās tiek realizēti atšķirīgi. Tās tiek paustas arī ar dažādiem žestiem. Piemēram, Ķīnā pilnībā izdzerta glāze ir zīme, ka saimnieks nemitīgi neuzpilda glāzes (sk. Heringer 2017, 174). Turklāt klausīšanās paradumi norāda uz būtiskām atšķirībām kultūrās, piemēram, Polijā par pieklājīgu uzskata klusu klausīšanos. Turklāt reliģija tiek uzskatīta par karsto punktu. Turklāt ar kritiku, komplimentiem un humoru jārīkojas uzmanīgi, jo dažādās kultūrās tie tiek uztverti atšķirīgi (sk. Heringer 2017, 175-177).

Literatūra

Agar, Michael (1994): The intercultural frame. In: International Journal of Intercultural Relations 18.

Dudenverlag: https://www.duden.de/rechtschreibung/Hotspot [29.08.2019].

Heringer, Hans Jürgen (2017): Starpkultūru komunikācija. Pamati un jēdzieni. Starpkultūru saskarsme. 5. izd. Tübingen: Francke.

Rössler, Andrea (2008): Rößler (Rößler): Successful Vocabulary Acquisition in Spanish Classes (Veiksmīga vārdu krājuma apguve spāņu valodas stundās). In: Lüning, Marita/ Rössler, Andrea/ Sommerfeldt, Kathrin/ Strickstrack-García, Roswitha/ Vences, Ursula/ Wlasak-Feik, Christine (red.): Prinzipien und Methoden des Spanischunterrichts. Spāņu valodas kā svešvalodas mācīšana. Seelze: Friedrich, 20-25.