Karstākie vārdi ir vārdi, kas rezumē bagātīgus punktus (sk. Heringer 2017, 181). Turklāt karstie vārdi ir „vārdi, kas ir īpaši uzlādēti ar kultūras nozīmēm“ (Rössler 2008, 23). Karstie vārdi tiek raksturoti kā karsti,
„tāpēc, ka tie attiecas uz aktuāliem šīs kultūras jautājumiem,
jo tie var būt pretrunīgi,
jo tie nosauc kultūras karstos punktus,
jo tie ir aktuāli“ (Heringer 20072, 174).
Karsto vārdu nozīmi ir grūti atrast vārdnīcā. Lai šos vārdus saprastu, vispirms ir jāizprot valodas kultūra. Tikai tā var apgūt nepieciešamo komunikatīvo kompetenci (sk. Herringer 2017, 181).
Karstajiem vārdiem ir liela nozīme vēsturē vai sociālajā dzīvē. Turklāt tiem var tikt piesaistīti argumenti, kā arī pozitīva vai negatīva rakstura emocijas (sk. Herringer 2017, 181).
Karstā vārda kritēriji
Tipisks vācu karstā vārda piemērs ir Heimat (sk. Heringer 2017, 181 f.). Citi karsto vārdu piemēri ir brīvība, viedoklis, izglītība, darbs u. c.
Literatūra
Agar, Michael (1994): The intercultural frame. In: International Journal of Intercultural Relations 18.
Dudenverlag: https://www.duden.de/rechtschreibung/Hotspot [29.08.2019].
Heringer, Hans Jürgen (2017): Starpkultūru komunikācija. Pamati un jēdzieni. Starpkultūru saskarsme. 5. izd. Tübingen: Francke.
Rössler, Andrea (2008): Rößler (Rößler): Successful Vocabulary Acquisition in Spanish Classes (Veiksmīga vārdu krājuma apguve spāņu valodas stundās). In: Lüning, Marita/ Rössler, Andrea/ Sommerfeldt, Kathrin/ Strickstrack-García, Roswitha/ Vences, Ursula/ Wlasak-Feik, Christine (red.): Prinzipien und Methoden des Spanischunterrichts. Spāņu valodas kā svešvalodas mācīšana. Seelze: Friedrich, 20-25.