Integrācija

Termins integrācija (latīņu integratio) nozīmē „veseluma atjaunošana“ (Hillmann 2007, 383). Socioloģijā tas attiecas uz „ar uzvedību un apziņu saistītu integrāciju vērtību struktūrās un uzvedības modeļos vai saskaņošanu ar tiem“ (turpat). Parasti homogēnas sabiedrības sociālo grupu vai indivīdus pretnostata un salīdzina savā starpā, lai varētu veikt klasifikāciju starp integrētajiem un neintegrētajiem (sk. Gregori 2015, 25). Tas ir ļoti sarežģīts termins, tāpēc nav vienprātības par to, ko tieši ar to saprot (sk. Grosche 2015).

Dažādas definīcijas

Vācijas Integrācijas un migrācijas fondu ekspertu padome (SVR) sniedz šādu definīciju:

SVR ar integrāciju saprot visu līdzdalību galvenajās sociālās dzīves jomās ar iespējami vienlīdzīgām iespējām. Tās aptver gan audzināšanu un agrīno izglītību ģimenē, kā arī pirmsskolas valsts iestādēs, skolas izglītību, profesionālo izglītību un dzīvi, kas ir pašnoteikšanās ar darbu un tā ienākumiem un nav atkarīga no pārskaitījumiem, gan politisko līdzdalību, kas ir atkarīga no statusa, gan līdzdalību visdažādākajās tiesiskās un labklājības valsts aizsardzības un labklājības sistēmās (Sachverständigenrat deutscher Stiftungen für Integration und Migration 2019). Filsinger apstiprina šo definīciju un apkopo integrāciju kā „vienlīdzīgu līdzdalību (piekļuves taisnīgumu) sabiedrības ekonomiskajos, ekoloģiskajos, sociālajos un kultūras resursos“ (sk. Hinrichs 2003, citēts Filsinger 2008, 8).

Sistēmas integrācija un sociālā integrācija

Savukārt Ešers (Esser) izšķir integrāciju starp sociālo integrāciju un sistēmisko integrāciju, lai padarītu šo jēdzienu saprotamāku. Sistēmas integrācija tiek saprasta kā sociālās sistēmas integrācija kopumā (sk. Esser 2004, 53). Savukārt sociālā integrācija attiecas uz attiecībām starp indivīdiem un to iekļaušanos jau pastāvošā sociālajā sistēmā (sk. turpat, 46). Var nošķirt četras dimensijas:

– Kulturizācija, kas attiecas uz „zināšanu, prasmju un kultūras „modeļu“, īpaši ietverot lingvistisko socializāciju“, asimilāciju (turpat),

– izvietošana, kas attiecas uz „tiesību pārņemšanu un pozīciju ieņemšanu“ (turpat),

– mijiedarbība, kas attiecas uz sociālo attiecību sasaisti un iekļaušanos centrālajos tīklos (sk. turpat), un

– identifikācija, kas tiek panākta ar noteiktu lojalitāti sociālajai sistēmai (sk. turpat).

Integrācija var būt veiksmīga dažādos veidos, bet šeit ir sniegti daži vispārīgi padomi:

1. Viens no svarīgākajiem veiksmīgas integrācijas priekšnoteikumiem ir uzņēmējvalsts valodas apguve. Labas valodas zināšanas atvieglo kontaktu dibināšanu, darba meklēšanu un orientēšanos ikdienas dzīvē.
2. pievērsiet uzmanību kultūras atšķirībām: kultūras atšķirības var būt šķērslis veiksmīgai integrācijai. Ir svarīgi atzīt un respektēt šīs atšķirības. Šajā gadījumā starpkultūru apmācība vai sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem var palīdzēt attīstīt savstarpēju sapratni.
3. Veidojiet kontaktus: Kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem un citiem migrantiem var palīdzēt jums ātrāk iejusties jaunajā vidē. To var izdarīt, izmantojot klubus, kaimiņu sanāksmes vai sporta klubus.
4. Meklējiet darbu: darbs ir svarīga integrācijas sastāvdaļa. Nodarbinātība sniedz ne tikai finansiālu drošību, bet arī iespēju socializēties un uzlabot valodas prasmes. 5. Meklējiet darbu.
5. Iesaistieties sabiedrībā: iesaistīšanās sabiedrībā var palīdzēt veicināt integrāciju. To var darīt, veicot brīvprātīgo darbu, iesaistoties politiskajās aktivitātēs vai kultūras pasākumos.
6. Palieciet pozitīvi noskaņoti: integrācija ir process, kas prasa laiku un pacietību. Ir iespējamas neveiksmes un grūtības, taču ir svarīgi saglabāt pozitīvismu un koncentrēties uz pozitīvajiem aspektiem.

Meklējiet atbalstu: ir svarīgi meklēt atbalstu, kad rodas grūtības. Tie var būt gan profesionāli konsultāciju dienesti, gan arī draugi, ģimene vai reliģiskās kopienas.

Literatūra

Esser, Hartmut (2004): Kāda alternatīva „asimilācijai“ patiesībā pastāv? In: Bade, Klaus/ Bommes, Michael (eds.): Migration-Integration-Bildung. Pamatjautājumi un problēmjautājumi. IMIS-Beiträge Heft 23. Osnabrück, 41-59.

Filsinger, Dieter (2008): Sekmīgas integrācijas nosacījumi – integrācijas uzraudzība un novērtēšana. Frīdriha Eberta fonda pasūtīta ekspertīze. Bonna.

Georgi, Viola B. (2015): Integrācija, daudzveidība, iekļaušana. In: Magazin II, 25-27. https://www.die-bonn.de/zeitschrift/22015/einwanderung-01.pdf [19.08.19].

Grosche, M. (2015). Kas ir iekļaušana? In: Kuhl, P./ Stanat, P./ Lütje-Klose, B./ Gresch, C./ Pant, H. A./ Prenzel, M. (Eds.): Inklusion von Schülern und Schülern mit sonderpädagogischem Förderbedarf in Schulleistungserhebungen. Pamati un secinājumi. Wiesbaden: Springer, 17-39.

Hillmann, Karl-Heinz (2007): Wörterbuch der Soziologie. 5. izd. Stuttgart: Kröner.

Vācijas Integrācijas un migrācijas fondu ekspertu padome (2019): Imigrācijas sabiedrība. https://www.svr-migration.de/glossar/ [19.08.19].