Identitāte

„Tikai uz savas identitātes konsolidācijas fona ir iespējams patiesi saskarties ar Cita dīvainību.“ (Rosa 2007, 49)

Etimoloģija

Identitāte ir atvasināta no latīņu valodas vārda identitas un nozīmē „absolūta vienādība“ (Rosa 2007, 47). Sociologs Hartmuts Rosa aplūko šo terminu dažādos kontekstos un formās. Savā esejā Identitāte viņš skaidro, ka matemātikā, kā arī loģikā tas „atspoguļo pilnīgas vienlīdzības attiecības, [kuras] objektam ir ar sevi un tikai ar sevi“. (Rosa 2007, 47) Runājot par cilvēka būtību, identitāti raksturo katra indivīda unikalitāte un atpazīstamība. Tā veido individuālās personības veidošanās pamatu. Pēc Rosas domām, valodas lietošana un līdzdalība kultūrā ir „visas starpkultūru komunikācijas […] un saprašanās pamats“ (Rosa 2007, 47).

Trīs identitātes aspekti

Kulturoloģe Edita Brožinska-Švābe savā grāmatā „Starpkultūru komunikācija“ starpkultūru apmaiņā iesaistīto cilvēku identitātes iedala trīs aspektos: Pirmais un galvenais ir personiskā identitāte, kas ir cieši saistīta ar cilvēka ārējo izskatu. Uzvedībai, valodai un smaržai ir būtiska nozīme pirmajā saskarsmē. otrajā vietā ir sociālā identitāte (grupas identitāte, mēs-identitāte, kolektīvā identitāte). Šeit indivīds iegūst raksturīgas kultūras iezīmes un tādējādi iezīmē savu piederību grupai, ar kuru viņš identificējas. Turklāt Brožinska-Švābe izšķir sociālo identitāti dažādās identitātes jomās, piemēram, ģimene, vecuma grupa, profesija, reliģija u. c. (sk. Brožinska-Švābe 2011, 44).

Kultūras identitāte kā trešā šķautne raksturo atsevišķas personas vai grupas, kuras vada „valodas kopības, kopdzīves normas, ideoloģiskās un reliģiskās orientācijas, mākslinieciskās un zinātniskās tradīcijas, sporta un amatniecības prasmes, kopīgi ideāli un vērtības [orientējas]. Dzīvesveida kopības izpaužas, piemēram, mājokļa un apmetnes uzvedībā, ēšanas paradumos, modē, manierēs, simbolos, svētkos un svinībās“. (Broszinsky-Schwabe 2011, 46).

Sevis tēls – ārējais tēls

Pašlaik kontakti starp dažādām kultūrām ir intensīvāki nekā jebkad agrāk. Tādējādi identitātes saglabāšana ir izaicinājums. Kā skaidri norāda Broszinsky-Schwabe, katra atsevišķa kultūra ar tās zīmēm, simboliem, tradīcijām, uzvedības modeļiem un vērtību sistēmām ietekmē cilvēka identitātes veidošanos (sk. Broszinsky-Schwabe 2011, 46). Tas kļūst īpaši skaidri redzams, saskaroties ar svešu kultūru vai integrējoties svešā valstī.

Psiholoģe Annekatrīna Hoppe (Annekatrin Hoppe) šajā sakarā pēta, cik lielā mērā jaunajā vidē mainās līdz šim pazīstamais sevis tēls. Savā esejā So war ich nicht, so bin ich nicht viņa skaidro, ka, mēģinot integrēties svešā vidē, tiek apšaubīti pazīstami uzvedības modeļi un uzskati, kā arī īpašības, kas citādi paliktu apslēptas (sk. Hoppe 2013). Savs tēls, kas ir izaudzis no pazīstamās kultūras vides, tad vairs nesaskan ar ārzemju tēlu. Tas, savukārt, rada „neskaidrību par savu identitāti“ (Hoppe 2013, 176).

Globalizācija

Identitātes attīstību gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmē pastāvīgā kultūru maiņa. Kultūru pārmaiņas liecina par to, ka „kultūra [ir] transportējama, tā ir tās nesēju krava“. (Groh 2003, 172) Šajā sakarā Groh savā rakstā Identitātes maiņa – globalizācija un kultūras indukcijas atzīmē, ka globalizācija izraisa vietējo, autonomo kultūru destabilizāciju, kuras tiek pakļautas industriālo kultūru ietekmei. Sakarā ar „dominances plaisu“. (Groh 2003, 162), kultūras tiek daļēji vai pilnībā izdzēstas, tādējādi atņemot cilvēkiem iespēju veidot individuālas identitātes (sk. Groh 2003, 177).

Literatūra

Broszinsky-Schwabe, Edith (2011): Starpkultūru komunikācija. Pārpratumi – sapratne. Wiesbaden: Springer.

Groh, Arnold (2003): Identitātes maiņa. Globalizācija un kultūras indukcijas. In: Kimminich, Eva (ed.): Welt Körper Sprache. Perspektīvas kultūras uztveres un reprezentācijas formās. Kultūras identitāte. Konstrukcijas un krīzes. Vol. 3. Frankfurt am Main: Peter Lang, 161-185.

Hoppe, Annekatrin (2013): So war ich nicht, so bin ich nicht. Par kultūras vides ietekmi uz savu identitāti. In: Kumbier, Dagmar/ Schulz von Thun, Friedemann (eds.): Intercultural Communication: Methods, Models, Examples. 6. izdev. Reinbek bei Hamburg: Rowohlt, 170-186.

Rosa, Hartmut (2007) Identity. In: Straub, Jürgen/ Weidemann, Arne/ Weidemann, Doris (eds.): Handbuch interkulturelle Kommunikation und Kompetenz. Pamatjēdzieni – teorijas – piemērošanas jomas. Stuttgart: Metzler, 47-56.