Etnoplurālisms

Etnoplurālisms ir tā saukto jauno labējo teorētiskā koncepcija. Termins ir atvasināts no grieķu etnos „tauta“ un latīņu pluralis „daudzskaitlis“ un propagandē tautu daudzveidību. Eihberga ieviestais termins tiek dēvēts arī par „rasismu bez rasēm“. Teorijas pamatā ir pieņēmums par cilvēku grupu pamatīpašībām, kas ir nemainīgas. Turklāt etnoplurālisti uzsver, ka katra grupa ir jo spēcīgāka, jo vairāk tās locekļi ir līdzīgi cits citam. Bioloģiskā argumentācijas līnija nostājas otrajā plānā, savukārt tiek nostiprināta samērā unikāla kultūras identitāte (sk. Kellershohn 2016, 284-286).

Etnoplurālisms – kultūras rasisms

Tas ir rasisms, „kas – vismaz pirmajā mirklī – vairs nepostulē noteiktu grupu vai tautu pārākumu pār citām, bet „aprobežojas“ ar apgalvojumu par jebkuras robežu izplūšanas kaitīgumu un dzīves veidu un tradīciju nesaderību“ (Balibar 1990, 28). Jēdzieni „rase“ tiek aizstāti ar tādiem jēdzienu aizstājējiem kā „kultūra“ vai „etniskā piederība“, lai vecos jēdzienus padarītu modernākus. Tomēr šiem terminiem ir līdzīgas konotācijas kā rasei, tāpēc arī rasisma pētījumos tiek runāts par pāreju no ģenētiskā uz kultūras rasismu (sk. Hall 2000, 11).

Heterogenitāte tiek noliegta

Pēc filozofa Etjena Balibara (Étienne Balibar) domām, etnoplurālisms ir rasisms, „kura dominējošā tēma vairs nav bioloģiskā iedzimtība, bet gan kultūras atšķirību neatsaucamība“ (Hall 2000, 11). Jo „atsaucoties uz antropoloģiskiem, etnoloģiskiem un psiholoģiskiem atklājumiem, tiek uzsvērta tautu daudzveidības un nevienlīdzības – diferenciālisma izpratnē – objektivitāte“ (Lausberg 2013, 173). Vairs netiek propagandēts savas kultūras vai nācijas pārākums, bet gan „fiksētas kultūrteritoriālas vienības […] tiek homogenizētas kā kultūras aprindas. Heterogenitāte definēto kultūru ietvaros tiek noliegta tikpat lielā mērā kā vēsturiskās saiknes un nepārtrauktība starp konstruētajām vienībām“.

Literatūra

Balibar, Étienne (1990): Vai pastāv „neorasisms“? In: Balibar, Étienne/ Wallerstein, Immanuel (eds.): Race, Class, Nation. Ambivalentās identitātes. Hamburg: Argument, 23-39.

Hall, Stuart (2000): Rasisms kā ideoloģisks diskurss. In: Räthzel, Nora (ed.): Theories on Racism. Hamburg: Argument, 7-16.

Kellershohn, Helmut (2016): Umvolkung. In: Gießelmann, Bente/ Heun, Robin/ Kerst, Benjamin et al (eds.): Handwörterbuch rechtsextremistischer Kampfbegriffe. Schwalbach: Wochenschau Verlag, 284-286.

Lausberg, Michael (2013): Das Thema Migration in der Jungen Freiheit und der Deutsche Stimme. In: Kellershohn, Helmut (ed.): Die deutsche Stimme in der jungen Freiheit. Münster: Unrast, 164-194.