Etnoloģija

Termins „etnoloģija“ sastāv no diviem grieķu valodas vārdiem ethnos „cilvēki“ un logos „klients“, tāpēc līdz pat 20. gadsimtam šo disciplīnu sauca par etnoloģiju (Fischer 2003, 16).

Etnoloģija ir zinātniska disciplīna, kuras pētījumi ir vērsti uz dažādu etnisko grupu metodoloģisku un teorētisku izpēti. Jo īpaši šī zinātniskā pieeja etnosiem tiecas veidot salīdzinājumu, t. i.: „šādā veidā etnoloģijas diskurss ir attīstījis īpašus robežu definēšanas, kolektīvās identitātes un nepārprotamas (kultūras) piederības noteikšanas veidus“ (Friese 2007, 190).

Kolektīvās identitātes kopienas

Šim zinātniski atspoguļotajam izziņas procesam būtiska ir atsevišķu etnisko grupu apspriešana, kuras ietvaros runa nav par indivīdu akcentēšanu, bet gan par kolektīva reprezentāciju. Ar kolektīvu šajā kontekstā tiek domāta etniskā identitāte, kas ietver kopienas pastāvēšanu. „Etniskās kopienas locekļi uzskata sevi par viendabīgu kopienu ar kolektīvo identitāti“ (Broszinsky-Schwabe 2011, 52) un ar šo pašapziņu veido skaidru nošķīrumu no citām etniskajām grupām. Kopienas atsaucas uz vienu un to pašu izcelsmi, kopīgu vēsturi, konvencionālu radniecību kultūrā un dzīvesveidā un individuālu „etnisko pašapziņu“(Broszinsky-Schwabe 2011, 52).

Šie parametri ne tikai ļauj etnoloģijas laukā iesaistīties diferencētā diskusijā, bet arī piedāvā salīdzināt „savu kultūru, pat un jo īpaši tad, kad Cits kalpo savas kultūras konstitūcijai un izpratnei“ (Friese 2007, 189).

Plašs pētniecības lauks

Tautu daudzveidības dēļ šis lauks ir sadalījies dažādās apakšdisciplīnās, jo zinātniekiem nav iespējams pievērsties „visiem priekšmeta objektiem, problēmām un metodēm“ (Fischer 2003, 18). Ir izveidojušies divi galvenie fokusi: Reģions un kultūra.

Reģionālajā apakšdisciplīnā uzmanību var pievērst, piemēram, kontinentiem, subkontinentiem vai vēsturiski saistītiem reģioniem. Kultūras apakšdisciplīnā tiek aplūkotas dažādas jomas, piemēram, māksla, reliģija un ekonomika. Turklāt disciplīna izvirza arī citus fokuspunktus, kas attiecas uz konkrētiem pētniecības jautājumiem un pētniecības pieejām, kā rezultātā veidojas plašs potenciālo apakšdisciplīnu spektrs, kas „robežojas vai [pārklājas] ar citu disciplīnu jomām“ (Fischer 2003, 18 f.).

Literatūra

Broszinsky-Schwabe, Edith (2011): Starpkultūru komunikācija. Pārpratumi – sapratne. Wiesbaden: Springer.

Fischer, Hans (2003): etnoloģija kā zinātniskā disciplīna. In: Fischer, Hans/ Beer, Bettina (eds.): Ethnologie. Ievads un pārskats. Berlin: Reimer, 13-31.

Friese, Heidrun (2007): Ethnographic, Ethnological and Cultural Anthropological Approaches. In: Straub, Jürgen/ Weidemann, Arne/ Weidenmann, Doris (eds.): Handbuch interkulturelle Kommunikation und Kompetenz. Pamatjēdzieni – teorijas – piemērošanas jomas. Stuttgart: Metzler, 188-200.

Reichmayr, Johannes/ Ottomayer, Klaus (2007): Ethnopsychoanalysis and Depth Hermeneutics. In: Straub, Jürgen/ Weidemann, Arne/ Weidenmann, Doris (eds.): Handbuch interkulturelle Kommunikation und Kompetenz. Pamatjēdzieni – teorijas – piemērošanas jomas. Stuttgart: Metzler, 249-260.