Dzimumus

Termins „dzimums“ vispirms ir jānošķir no termina „dzimums“. Ja dzimums attiecas uz „fiziski bioloģisko atšķirību starp vīriešu un sieviešu dzimumorgāniem“ (Metzler Lexikon 2002, 357), tad dzimums attiecas uz sociālo dzimumu: „Tas, ko konkrētā sociāli vēsturiskā kopiena uztver un interpretē kā vīriešu vai sieviešu dzimumu, ir interpretatīvo atribūtu rezultāts“ (Metzler Lexikon 2002, 357).

Dzimumu izpēte

Tādējādi dzimtes jēdziens dzimtes identitāti neuzskata par iedzimtu, bet gan par sociokulturālu, vēsturiski un laikā saistītu konstrukciju sabiedrībā. Tā dēvētajos dzimtes pētījumos tiek pētītas dzimumu attiecības dažādās kultūras jomās. „Pamatpieņēmums ir tāds, ka funkcijas, lomas un īpašības, kas veido vīrišķību un sievišķību, neizriet cēloņsakarīgi no bioloģiskajām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm, bet gan ir sociāli konstruēti un tādējādi mainīgi. (Metzler Lexikon 2002, 141) Pētniecības fokuss ir pārvirzījies no sieviešu studijām uz dzimumu studijām, tāpēc arī „vīrišķība“ ir kļuvusi par pētniecības objektu (sk. Metzler Lexikon 2002, 141-143).

Tā kā starp valodu un domāšanu pastāv ļoti cieša saikne, pēc Kusterles domām, var noteikt ietekmi uz kultūras kontekstiem un sociālo līdzāspastāvēšanu (sk. Kusterle 2011, 66). Kusterle apgalvo, ka valodas maiņa noved pie mainītas pasaules uztveres. Ja sievietes ir nelabvēlīgākā situācijā valodas jomā, viņas arī sabiedrībā ir nelabvēlīgākā situācijā (sk. Kusterle 2011, 80). „No otras puses, mainīta, dzimumu līdztiesīga valodas sistēma noved pie mainītas, vienlīdzīgas realitātes“ (Kusterle 2011, 80).

Dzimumu līdztiesīgas valodas iespējas

No lietvārda gender var atvasināt darbības vārdu gendern, kas apzīmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības valodas lietojumā. Dīvalda un Šteinhauere piedāvā daudzas iespējas dzimumu līdztiesīgas valodas lietojumam. Iespējams, visviennozīmīgākais variants ir plašais dubultvārdu lietojums, kurā nepārprotami tiek uzrunāti abi dzimumi. Šajā gadījumā sastāva var veidot gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, lietojot savienotāju un, savienotāju vai vai vai slīpsvītru (piemēram, skolēni).

Skaidrāka un lingvistiski ekonomiskāka dzimtes izteikšanas forma ir tā sauktā divdabīgo lietvārdu ekonomiskā rakstība. To var izteikt ar slīpsvītru (ar defisi) (piem., ārsts, personāls, darbinieki), ar ievilktu I (piem., personāls) vai ar zvaigznīti (piem., darbinieki). Pēdējais veids tiek uzskatīts par mūsdienīgāku, jo tas labāk atbilst pašreizējām debatēm par transseksualitāti un interseksualitāti. „Dzimums [vairs] netiek saprasts kā bināra sistēma“ (Duden 2017, 46), taču tiek piedāvātas arī iespējamās papildu kategorijas.

Turklāt aizvietotājformas un pārfrāzējumi var kalpot dzimtes vienlīdzīgai valodai. Kā piemēru var minēt substantīvus dalībvārdus vai īpašības vārdus daudzskaitlī (piemēram, studenti), abstraktu personvārdu vietā (piemēram, Kollegium kolēģiem) vai dzimtes ziņā neitrālus izteicienus (piemēram, der Mensch, die Person). Izmantojot šīs iespējas, sieviešu dzimtes personas ne tikai tiek iekļautas – kā tas ir ar sugasvārdu vīriešu dzimtē, kur vīriešu dzimtes forma attiecas arī uz jaukto grupu -, bet arī nepārprotami minētas (sk. Duden 2017).