Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01Logo_Hyperkulturell_Zusatz_Final_01-01
  • Info
  • Materialschrank
  • Lexikon
  • E-Learning
  • Seminare
✕

Dzimtes dramatizēšana un nedramatizēšana

Dzimumu atspoguļojošā uzvedībā un komunikācijā bieži vien pastāv problēma, ka, no vienas puses, sociāli konstruētā dzimuma kategorija ir jānojauc, lai atbalstītu cilvēku individualitāti. Tomēr, no otras puses, lai noskaidrotu sociālās atšķirības, bieži vien vispirms ir jāpievēršas dzimumam. Lai pareizi risinātu šo divējādo situāciju, ir jārod līdzsvars starp dzimuma dramatizēšanu un nedramatizēšanu.

 

Dramatizēšana

Dramatizācijā dzimumu aspekti tiek nepārprotami uzsvērti. Problēma ir tā, ka dzimumu grupas tiek dihotomizētas un dzimumu grupu atšķirības tiek zaudētas, kā rezultātā var izpausties dzimumu stereotipi. Ja dzimuma loma vispirms tiek konstruēta vai vizualizēta, bet pēc tam atkal dekonstruēta, pastāv risks, ka var spēcīgāk iespiesties tradicionālā dzimuma loma. Tādēļ ir nepieciešams diferencēti un precīzi rīkoties ar attiecīgo dzimtes norādi. Dramatizēšana ir lietderīga, ja vēlamies, lai partneris tiktu stimulēts domāt par dzimumu attiecībām. Dzimtes dramatizēšana ir īpaši piemērota situācijās, kad notiek dzimumu diskriminācija vai kad tiek kavēta individuālās daudzveidības attīstība.

 

Dramatizēšana

Izvairās no ar dzimumu saistītiem atribūtiem vai īpatnībām, bet neitralizē. De-dramatizēšana kalpo, lai veicinātu izpratni par citām kategorijām, kas atšķir cilvēkus vienu no otra individuālā vai sabiedrības līmenī un kas nav saistītas ar konstruēto dzimumu. Ir jēgpilni izmantot pārdramatizēšanu kā sekas vai reakciju uz dzimumu dramatizējošu situāciju, lai to aplūkotu perspektīvā. To var izmantot, piemēram, tad, ja partneris regulāri uzsver dzimumu atšķirības, piedēvējot noteiktas īpašības vai spējas sievietēm vai vīriešiem.

 

 

Literatūra

Debus, Katharina (2012): Dramatizēšana, nedramatizēšana un nedramatizēšana dzimumu reflektējošā izglītībā. In: Debus, Katharina/ Könnecke, Bernard/ Schwerma, Klaus/ Stuve, Olaf (eds.): Geschlechterreflektierte Arbeit mit Jungen an der Schule. Teksti par pedagoģiju un tālākizglītību saistībā ar zēnu darbu, dzimumu un izglītību. Berlin: Dissens e. V., 149-158.

Frohn, Judith/ Süßenbach, Jessica (2012): Gender-sensitive school sports. Meiteņu un zēnu atšķirīgo vajadzību apmierināšana sportā, izmantojot dzimumu kompetenci. In: Sportpädagogik. Zeitschrift für Sport, Spiel und Bewegungserziehung 6/2012, 2-7.

https://www.youtube.com/@hyperkulturell

Themen

Antisemitismus Benjamin Haag Bulgarisch Chinesisch Diskriminierung Diversität Dänisch Englisch Estnisch Finnisch Flucht Flüchtlinge Französisch Griechisch Heimat Identität Indonesisch Integration Interkulturelle Kommunikation interkulturelle Kompetenz Interkulturelles Lernen Islam Italienisch Japanisch Koreanisch Kultur Lettisch Litauisch Migration Niederländisch Norwegisch Polnisch Portugiesisch Rassismus Rumänisch Russisch Schwedisch Slowakisch Slowenisch Spanisch Tschechisch Türkisch Ukrainisch Ungarisch Werte
✕
© 2024 Hyperkulturell.de       Impressum      Nutzungsregeln       Datenschutz