Dzimumu atspoguļojošā uzvedībā un komunikācijā bieži vien pastāv problēma, ka, no vienas puses, sociāli konstruētā dzimuma kategorija ir jānojauc, lai atbalstītu cilvēku individualitāti. Tomēr, no otras puses, lai noskaidrotu sociālās atšķirības, bieži vien vispirms ir jāpievēršas dzimumam. Lai pareizi risinātu šo divējādo situāciju, ir jārod līdzsvars starp dzimuma dramatizēšanu un nedramatizēšanu.
Dramatizēšana
Dramatizācijā dzimumu aspekti tiek nepārprotami uzsvērti. Problēma ir tā, ka dzimumu grupas tiek dihotomizētas un dzimumu grupu atšķirības tiek zaudētas, kā rezultātā var izpausties dzimumu stereotipi. Ja dzimuma loma vispirms tiek konstruēta vai vizualizēta, bet pēc tam atkal dekonstruēta, pastāv risks, ka var spēcīgāk iespiesties tradicionālā dzimuma loma. Tādēļ ir nepieciešams diferencēti un precīzi rīkoties ar attiecīgo dzimtes norādi. Dramatizēšana ir lietderīga, ja vēlamies, lai partneris tiktu stimulēts domāt par dzimumu attiecībām. Dzimtes dramatizēšana ir īpaši piemērota situācijās, kad notiek dzimumu diskriminācija vai kad tiek kavēta individuālās daudzveidības attīstība.
Dramatizēšana
Izvairās no ar dzimumu saistītiem atribūtiem vai īpatnībām, bet neitralizē. De-dramatizēšana kalpo, lai veicinātu izpratni par citām kategorijām, kas atšķir cilvēkus vienu no otra individuālā vai sabiedrības līmenī un kas nav saistītas ar konstruēto dzimumu. Ir jēgpilni izmantot pārdramatizēšanu kā sekas vai reakciju uz dzimumu dramatizējošu situāciju, lai to aplūkotu perspektīvā. To var izmantot, piemēram, tad, ja partneris regulāri uzsver dzimumu atšķirības, piedēvējot noteiktas īpašības vai spējas sievietēm vai vīriešiem.
Literatūra
Debus, Katharina (2012): Dramatizēšana, nedramatizēšana un nedramatizēšana dzimumu reflektējošā izglītībā. In: Debus, Katharina/ Könnecke, Bernard/ Schwerma, Klaus/ Stuve, Olaf (eds.): Geschlechterreflektierte Arbeit mit Jungen an der Schule. Teksti par pedagoģiju un tālākizglītību saistībā ar zēnu darbu, dzimumu un izglītību. Berlin: Dissens e. V., 149-158.
Frohn, Judith/ Süßenbach, Jessica (2012): Gender-sensitive school sports. Meiteņu un zēnu atšķirīgo vajadzību apmierināšana sportā, izmantojot dzimumu kompetenci. In: Sportpädagogik. Zeitschrift für Sport, Spiel und Bewegungserziehung 6/2012, 2-7.