Diskriminācija

Diskriminācija ir atvasināts no latīņu valodas darbības vārda discriminare, kas nozīmē „atdalīt“ un „nošķirt“. Šis termins attiecas uz cilvēku segregāciju un degradāciju, pamatojoties uz individuālām vai grupai raksturīgām īpašībām (sk. Duden 2016, 149). Diskrimināciju var saprast kā „grupu un personisko kategoriju izmantošanu, lai radītu, attaisnotu un pamatotu nevienlīdzību“ (sk. Scherr et al. 2017, v).

No sociālpsiholoģiskās perspektīvas diskriminācija tiek saprasta šādi: „No sociālpsiholoģiskās perspektīvas ar diskrimināciju tiek saprasta ne tikai vienkārša atšķirība starp grupām, bet arī nevienlīdzīga attieksme pret grupām un dažādu grupu locekļiem. Tas ietver noniecināšanu, izslēgšanu no līdzdalības, vardarbības draudus un vardarbības pielietošanu. Diskriminācija var izpausties kā aktīvs uzbrukums citu grupu locekļiem, līdz pat vardarbībai. Taču diskriminācija pastāv arī tad, ja diskriminēto grupu locekļiem tiek liegts atbalsts.“ (Wagner 2020, 2)

Diskriminācijas veidi

Papildus tiešai vai arī tūlītējai diskriminācijai, ko skartie cilvēki personības īpašību dēļ skaidri uztver kā tādu, pastāv arī citas formas, kas nav tieši atpazīstamas kā diskriminācija (sk. Barskanmaz 2019, 216).

Tiešā/neatliekamā diskriminācija

Tieša jeb tūlītēja diskriminācija ir „individuāli apzināti un tīši diskriminējoši akti vai tieša institucionāla nelabvēlīga situācija“ (Zick 2017, 65), kas vērsta pret personām, pamatojoties uz individuālām personības iezīmēm, piemēram, nacionālo izcelsmi, dzimumu, invaliditāti utt. Tiešās diskriminācijas piemērs ir persona, kas nesaņem darbu savas nacionālās izcelsmes vai ādas krāsas dēļ (sk. Humanrights 2016).

Netiešā/ netiešā diskriminācija

Netieša jeb netieša diskriminācija notiek tad, ja regulējums vai prakse ir formulēta neitrāli un sākotnēji netiek uztverta kā nelabvēlīga noteiktām personām, bet praksē tā uzrāda diskriminējošas tendences (sk. ibid.). Bieži vien netiešo diskrimināciju nevar pierādīt bez problēmām. Piemēram, nepilnas slodzes darbiniekiem (bieži sievietēm) ir sliktākas izredzes tikt paaugstinātiem amatā uzņēmumā nekā pilna laika darbiniekiem (bieži vīriešiem). Tāpēc viņi tiek netieši diskriminēti (sk. Humansrights 2016).

Strukturālā diskriminācija

Strukturālā diskriminācija ir cieši saistīta ar institucionālo diskrimināciju. Tomēr tā atšķiras ar „vēsturisko un sociāli strukturālo diskriminācijas kondensāciju, ko vairs nevar skaidri sasaistīt ar konkrētām institūcijām“. (Gomolla 2017, 148) Ja aizspriedumi pāraug tiešā saskarsmē ar rasismu, kas savukārt noved pie diskriminācijas darbā un mājās, kā arī pie vardarbības, mēs runājam par strukturālo diskrimināciju. Strukturālais rasisms un seksisms kļūst īpaši koncentrēts, ja „rodas diskursīvi modeļi, kas iedibina rasisma kultūru, kura degradē migrantus, bēgļus un melnādainos cilvēkus vai nepareizi viņus atspoguļo, izmantojot stereotipiskus samazinājumus“. (turpat). Strukturālā diskriminācija bieži netiek atpazīta, jo pastāvošās struktūras parasti netiek atspoguļotas un skartās personas tās neuztver kā diskrimināciju (sk. Humanrights, 2016). Viens no piemēriem ir sociālo minoritāšu un sieviešu līdztiesības trūkums (sk. ibid.).

Institucionālā diskriminācija

Institucionālā diskriminācija notiek tad, ja iestāžu iekšējo noteikumu vai organizatorisko darbību rezultātā noteiktu minoritāšu pārstāvji regulāri tiek nostādīti neizdevīgā stāvoklī, noniecināti un atstumti no iestādes. Institucionālās diskriminācijas mehānismi tiek uzturēti neatkarīgi no „individuāliem aizspriedumiem vai negatīviem nodomiem“ (Gomolla 2017, 134). Atšķirībā no tiešās diskriminācijas institucionālā diskriminācija ne vienmēr ir paredzēta (sk. Voss/ Rothermund 2019, 511). Turklāt institucionālā diskriminācija neizriet no atsevišķiem indivīdiem, bet gan no institūcijām, kas rada to, ka „pasākumiem izglītībā, ekonomikā un jurisprudencē ir kumulatīva iedarbība un kopumā rada rasu vai etniskās diskriminācijas stāvokli“ (Fereidooni 2011, 24). Šāda forma parādās, piemēram, skolās, darba tirgū, veselības aprūpē, mājokļu tirgū, policijā vai tiesiskajā regulējumā.

Sociālā diskriminācija

Sociālā diskriminācija galvenokārt ir stereotipu veidošana. Tiek pieņemts, ka diskriminācija mēdz notikt, ja „diskriminējošās personas pieņem, ka viņu rīcība ir sociāli pieņemta vai sociāli vēlama“ (Talhout 2019, 10). Piemēram, islamofobiska attieksme ir vairāk iespējama, ja persona atrodas „islāmu kritizējošā“ sabiedrībā un uzskata, ka tās diskriminējošā rīcība ir sociāli vēlama (sk. ADS 2015, 15 un turpmāk).

Literatūra

Federālā pretdiskriminācijas aģentūra (ADS) (2015): Diskriminācijas pieredze Vācijā. Pirmie rezultāti, kas iegūti, veicot reprezentatīvu aptauju par skartajām personām. Berlīne: Federālā pretdiskriminācijas aģentūra.

Barskanmaz, Cengiz (2019): Likums un rasisms. Cilvēktiesību diskriminācijas rases dēļ aizliegums. Berlīne: Springer.

Duden redakcija (2013): Duden. Izcelsmes vārdnīca. Vācu valodas etimoloģija. 5. izd. 7. sējums. 7. Berlīne: Duden.

Fereidooni Karim (2011): Institucionālās diskriminācijas jēdziens. In: School – Migration – Discrimination. Nelabvēlīgu apstākļu cēloņi bērniem ar migrācijas izcelsmi Vācijas skolu sistēmā. Wiesbaden: Springer VS.

Gomolla, Mechtild (2017): Tieša un netieša, institucionāla un strukturāla diskriminācija. In: Scherr, Albert/ El-Mafaalani, Aladin/ Yüksel, Gökcen (eds.): Handbuch Diskriminierung. Wiesbaden: Springer, 133-156.

Humanrights (2016): Forms of Discrimination. https://www.humanrights.ch/de/menschenrechte-themen/diskriminierungsverbot/konzept/formen/ [17.03.2020].

Scherr, Albert (2017). Ievads: Starpdisciplināri diskriminācijas pētījumi. In: Scherr, Albert/ El-Mafaalani, Aladin/ Yüksel, Gökcen (eds.): Handbook of Discrimination. Wiesbaden: Springer, I-1.

Talhout, Lisa Joana (2019): Musulmaņu sievietes un vīrieši Vācijā. Empīriskais pētījums par dzimumu diskriminācijas pieredzi. Wiesbaden: Springer VS.

Voss, Peggy/ Rothermund, Klaus (2019): Age discrimination in institutional contexts (Diskriminācija vecuma dēļ institucionālā kontekstā). In: Kracke, Bärbel/ Noack, Peter (eds.): Handbuch Entwicklungs- und Erziehungspsychologie. Berlin/ Heidelberg: Springer, 509-538.

Wagner, Ulrich (2020): Diskriminācija starp grupām. In: Genkova, Petia/ Riecken, Andrea (eds.): Handbuch Migration und Erfolg. Psiholoģiskie un sociālo zinātņu aspekti. Wiesbaden: Springer, 71-82.

Zick, Andreas (2017): Sociālpsiholoģiskās diskriminācijas pētījumi. In: Scherr, Albert/ El-Mafaalani, Aladin/ Yüksel, Gökcen (eds.): Handbuch Diskriminierung. Wiesbaden: Springer 39-58.