Cilvēki

Duden jēdzienā Volk ir iekļautas vairākas galvenās un apakškategorijas. Kopš 20. gadsimta Grimm’sche Wörterbuch ir uzskaitītas pat 15 galvenās nozīmes un deviņas apakšnozīmes. Socioloģijas vārdnīcā atrodams šāds ieraksts: „Kopēja vēsturiska un kultūras mantojuma saistīta cilvēku kopiena, kas dzīvo kopā noteiktās valsts robežās (Staatsvolk)“ (Reinhold 2017, 710).

Lai izprastu plašās vārda nozīmes un konotācijas, ir jāņem vērā vēsturiskais konteksts.

Cilvēki laika gaitā

Vārds Volk, lai gan nav skaidri apliecināts, bet to norāda lielākā daļa vārdnīcu, ir atvasināts no ģermāņu fulka „tauta, kara tauta“ (sk. Kluge 1963, 825; sk. Pfeifer 1989). Saskaņā ar Grimma vārdnīcu senākā nozīme ir slēgts karavīru pulks (vecslāv. plŭkŭ „kriegsschar, kämpfende schar“) (sk. Grimm 1854-1961, 455) (sal. Grimm 1854-1961, 455). Līdzās militārajam tautas terminam, kas apzīmēja bruņoto karaspēku, pastāvēja arī teoloģiskais termins Dieva tauta. Tikai 17. gadsimtā, arī Franču revolūcijas rezultātā, radās termins Staatsvolk, kas tiek lietots arī mūsdienās (sk. Retterrath 2016, 33).

Līdz pat 19. gadsimtam izveidojās plašs vārdu lietojumu klāsts. Tomēr šīm nozīmēm kopīgs ir tas, ka tās apzīmē abstraktu, iedomātu vai reālu cilvēku pūli, kurus saista reliģija, tradīcijas, valoda vai īpašs mērķis un/vai kuriem ir līdzīgas īpašības.

Mainīgās konotācijas

„Pašreizējā politiskajā lietojumā vārds Volk tiek lietots reti,“ savā grāmatā Was ist ein Volk raksta Jerns Retteraths. Arī vēsture rāda dažādas šī vārda lietojuma izpausmes. Iespējams, tas ir saistīts ar svārstīgajām konotācijām vēstures gaitā. Ja viduslaikos vārdu Volk saprata kā „zemāko šķiru“ (vienkāršo tautu) atšķirībā no muižniecības, un tādējādi tam bija pārsvarā negatīva konotācija, tad pēc Franču revolūcijas (1789) un Amerikas Neatkarības deklarācijas (1776) tas tika saprasts kā „visu pilsoņu kopums ar vienlīdzīgām tiesībām“, un līdz ar to ieguva pozitīvu lādiņu. Tā vietā, lai robežu novilktu sabiedrības iekšienē, tā tika novilkta ap to (sk. Retterrath 2016).

Vēl Veimāras Republikā vārds Volk, kas joprojām bija visur klātesošs, kā objektīvs jēdziens diskvalificējās visbeidzot, pateicoties nacionālsociālistu apropriācijas mēģinājumam (sk. Retterrath 2016).

Var norādīt, ka vārda nozīmes vēsture ir cieši saistīta ar politisko un vēsturiski sociālo attīstību. Kluge savā vācu valodas etimoloģiskajā vārdnīcā par šo tēmu tālāk raksta: „tā emocionālais tonis ir atkarīgs no runātāja attieksmes un noskaņojuma“. (Kluge 1963, 825)

„Mēs esam tauta“?

Kristians Bēthgers (Christian Böttger) savā grāmatā Ethnos. Der Nebel um den Volksbegriff (Migla ap tautas jēdzienu) jautājumu par to, vai vēl pastāv tāda lieta kā tauta, vai arī tautas ir pagātnes ideoloģiskas konstrukcijas, kurām mūsu globalizētajā pasaulē vairs nav vietas. Tie ir jautājumi, kas šobrīd ir jārisina, ar kuriem viņš atsaucas uz politiski un mediāli represēto tautas jēdzienu.

Diskursa vērts ir arī jautājums par „mēs-jūtas“ pastāvēšanu, kuras pamatā ir izcelsmes un kultūras kopība jeb tautas apziņa laikā, kad imigrācijas politikas dēļ arvien skaļākas kļūst marginālas politiskās balsis (sk. Böttger 2014).

Termins tauta bieži tiek lietots kā sinonīms.

Literatūra

Böttger, Christian (2014): Ethnos. Migla ap nācijas jēdzienu. Schnellnach: Lindenbaum.

Duden, Online Edition: https://www.duden.de/rechtschreibung/Volk [20.06.2018].

Grimm, Jacob u. Wilhelm (1854-1961): Vācu valodas vārdnīca. http://www.woerterbuchnetz.de/DWB?lemma=volk [14.06.2018].

Kluge, Friedrich (1963): Etymologisches Wörterbuch der deutschen Sprache. 19. izd. Berlin: de Gruyter.

Reinhold, Gerd (2017): Soziologie-Lexikon. Berlin/ Bosten: Oldenburg Wissenschaftsverlag.

Retterrath, Jörn (2016): „Kas ir tauta?“: Berlin: de Gruyter: de Gruyter: Volks- und Gemeinschaftskonzepte der politischen Mitte in Deutschland 1917-1924.