Intervijā laikrakstam DIE ZEIT etnologs Prof. Dr. Christoph Antweiler skaidro terminu „bongo-bongoisms“ šādi:
„Arī es etnoloģijā uzaugu kā relatīvisms. Par īpašu zinātnisku sasniegumu tika uzskatīts pierādīt, ka kaut kas, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu, nepastāv bongo-bongo tautā. Speciālistu aprindās runā par „bongo-bongoismu“. Pārmērīgs relatīvisms šodien diemžēl ir galvenais virziens kultūras pētniecībā.“
Kas tajā ir problemātisks?
Antveilera atbilde: „Es esmu diezgan apolitisks cilvēks, un tāpēc arī uzskatu, ka kultūras relatīvisma pamatdoma ir pareiza: mums nevajadzētu spriest, jo visas kultūras būtībā ir vienlīdzīgas un saskanīgas pašas par sevi. Taču es brīdinu no pārspīlēta kultūras relatīvisma, kas ātri pārvēršas par kultūras rasismu. Vecais rasisms teica: mēs dzīvojam vienā pasaulē, bet mēs esam dažādi cilvēki, dzeltenie, melnie, sarkanie utt. Pārspīlētais relatīvisms saka: mēs visi esam cilvēki, bet dzīvojam pilnīgi dažādās pasaulēs, t.i., kultūrās. Ekstrēmos gadījumos tad tiek apgalvots, ka kultūras ir nesavienojamas un nespēj savā starpā komunicēt. Tas ir zinātniski nepamatoti un politiski bīstami.“
Universals
Kā pretnostatījuma jēdzienu var minēt tā saukto adamismu. Tas attiecas uz (galvenokārt reliģisku) ideju, ka visiem cilvēkiem ir (dievišķa) izcelsme (Ādams/Eva) un tāpēc tie būtībā ir ļoti līdzīgi. Antweileris šim jēdzienam lieto terminu universāli.
Literatūra
Antweiler, Christoph (2009): Heimat Mensch. Kas mūs visus vieno. Hamburga: Murmann.
Antweiler, Christoph (2009): Intervija ar Christoph Antweiler [2019. gada jūnijs].