Stereotipi un aizspriedumi ir Janusa figūras.
„Aizspriedumi ir nezināšanas bērns.“ (Viljams Hazlīts)
Terminu apraksts
Stereotipi un aizspriedumi ir visaptveroši. Bet: ko īsti nozīmē šie divi termini?
Valters Lipmans (Walter Lippmann) 1922. gada grāmatā „Sabiedriskā doma“ pirmo reizi lietoja terminu „stereotips“, lai aprakstītu sociālās struktūras sabiedrībā (sk. Gardner 1994, 1-5). Viņš raksturoja stereotipus kā „bildes mūsu galvās“ (Lippmann 1922, 98). Ikdienas valodā terminus stereotips un aizspriedums bieži lieto kā sinonīmus, lai gan tie ir jānošķir viens no otra. Stereotipi ir neskaidri priekšstati par to, kādi ir cilvēki (spāņi ir kaislīgi, vācieši – bez humora, amerikāņi – egocentriski). Tos var saprast kā vispārinātus uzskatus, kā priekšstatus mūsu galvās par noteiktām cilvēku grupām. Savukārt aizspriedumi ir stingrāki spriedumi (piemēram, visi musulmaņi ir teroristi). Tiem ir darbības dimensija. Nerefleksēti stereotipi var kļūt par aizspriedumiem konkrētās dzīves situācijās, t. i., novest pie reālas uzvedības vai rīcības. Aizspriedumiem ir arī lielāks emocionālais lādiņš.
Stereotipi ir vēsturiski politisko, ģeogrāfisko un sociālo norišu rezultāts (sk. Friesenhahn), tāpēc tie ir sociāli konstruēti. Tie ir statiski, ciktāl var novērot pārsteidzošu noturību, saskaroties ar jaunu informāciju: stereotipi ir ļoti plaši izplatīti un dažkārt saglabājas gadsimtiem ilgi (sk. vecās tā sauktās etniskās tabulas no 17. gadsimta).
Pastāv vēl viena īpatnība: stereotipi un priekšstati par spriedumiem ir Janusa veida. Ko tas nozīmē? Tā ir metafora. Januss bija romiešu dievs. Viņš ir divšķautņains un divdomības simbols. Stereotipi pilda noderīgas funkcijas, bet tiem ir arī tumšās puses – tāpēc tie ir ar Jāņa seju. Tomass uzskaita sešas stereotipu un aizspriedumu funkcijas: Orientācijas funkcija, adaptācijas funkcija, aizsardzības funkcija, pašreprezentācijas funkcija, norobežošanas un identitātes funkcija, kā arī kontroles un attaisnošanas funkcija (sk. Thomas, 2006, 4-7).
Funkcionāli reducējot, var runāt par trim funkcijām, kas raksturo Janusa seju. Stereotipi un aizspriedumi vienkāršo un samazina sarežģītību. Tādējādi tie palīdz mums orientēties gandrīz nevaldāmā pasaulē. Šādā veidā tie pilda svarīgu kognitīvo funkciju.
Ar stereotipiskiem priekšstatiem un aizspriedumiem mēs nošķiram sevi no citiem. Mēs nostiprinām piederības sajūtu savai grupai. „Mēs esam tādi, bet viņi ir citādāki!“ Tāpēc stereotipiem un aizspriedumiem ir arī sociāla funkcija. Daudzi stereotipi un aizspriedumi rada mums sajūtu, ka esam pārāki par citiem. No pirmā acu uzmetiena tas nešķiet pārāk simpātiski, taču no psiholoģiskā viedokļa tas ir izdevīgi: mēs jūtamies nostiprinājuši savu pašapziņu. Tādējādi stereotipi pilda svarīgu afektīvu funkciju. Tomēr katrai no tikko minētajām lietderīgajām funkcijām ir arī negatīvā puse. Lielākais vienkāršojumu trūkums ir tas, ka netiek ņemtas vērā svarīgas detaļas un īpatnības. Dažādība, pat vienas kultūras ietvaros, tiek ignorēta, un visi tiek likti vienā veselumā.
Svarīga ir spēcīga piederības sajūta grupai. Taču tas var arī novest pie citu izslēgšanas, jo mūsu stereotipiskie priekšstati saka, ka cilvēks „neatbilst“ mums.
Pašvērtējums ir svarīgs, un mēs visi vēlamies justies labi par sevi. Bet vai tas nozīmē, ka mums ir jānovērtē cits cits? Un kur tas var novest? Robežas starp pārākumu un augstprātību ir mainīgas. Stereotipi ir Janusa figūras.
Izmantojot šīs zināšanas, mēs varam kritiski izvērtēt savus stereotipiskos priekšstatus un aizspriedumus, kad satiekam citus cilvēkus.
Literatūra
Friesenhahn, Günter: Stereotipi un aizspriedumi. In: Modulis „Starpkultūru mācīšanās“ Vācijas Federatīvās Republikas Starptautiskā darba ar jaunatni centra (Fachstelle für Internationale Jugendarbeit der Bundesrepublik Deutschland e. V.) portālā. IJAB : https://www.dija.de/fileadmin/medien/downloads/Dokumente/Guenter2IKL.pdf [16.11.2017].
Ganter, Stephan (1997): Stereotipi un aizspriedumi: Konceptualizācija, operacionalizācija un mērīšana. Manheima: Manheimas Eiropas sociālo pētījumu centrs.
Gardner, R. C. (1994): Stereotypes as Consensual Beliefs. In: Zanna, Mark P./ Olson, James M. (eds.): The Psychology of Prejudice (The Ontario Symposium on Personality and Social Psychology, 7) Hillsdale: Lawrence Erlbaum, 1-5.
Lippmann, Walter (1992): Public Opinion. New York: Harcourt Brace.
Quasthoff, Uta (1998): A contribution to the dynamisation of stereotype research. In: Heinemann, Margot (ed.): Sprachliche und soziale Stereotype (= Forum angewandte Linguistik). Frankfurt am Main: Peter Lang, 47-72.
Thomas, Alexander (2006): The meaning of prejudice and stereotype in intercultural action. In: Interculture Journal. Vol. 5, No. 2.