Affirmative Action – Pozitīva rīcība

Ar terminu „pozitīva rīcība“ apzīmē dažādus pasākumus, lai pārvarētu diskrimināciju „profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē“ (Peters/ Birkhäuser 2005, 1).

Afirmatīvās rīcības izcelsme

Pozitīvās rīcības programmu pirmsākumi meklējami 1964. gada Likumā par pilsoniskajām tiesībām. Pozitīvās rīcības pamatā ir VI sadaļa, kurā noteikts, ka „nevienai personai Amerikas Savienotajās Valstīs rases, ādas krāsas vai nacionālās izcelsmes dēļ nedrīkst liegt priekšrocības vai diskriminēt nevienā programmā vai pasākumā, kas saņem federālo finansiālo palīdzību“ (42 U. S. C. 2000 d). Šādā veidā federālā valdība varēja draudēt uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm (sk. iepriekš) ar finansiālā atbalsta pārtraukšanu un līgumu izbeigšanu (sk. Hildebrandt 2005, 475).

Pozitīvas rīcības pasākumi

Pozitīvās rīcības pasākumus var iedalīt trīs veidos:

1. apmācības programmas, lai uzlabotu minoritāšu profesionālo un akadēmisko kvalifikāciju (sk. turpat).
2. Mērķi un grafiki, „kas nosaka relatīvi elastīgas laika vadlīnijas minoritāšu pieņemšanai darbā vai uzņemšanai uzņēmumā, organizācijā, iestādē“ (turpat).
3. Fiksētas kvotas, kuru mērķis ir palielināt minoritāšu īpatsvaru uzņēmumos, organizācijās un iestādēs un īstenot „taisnīguma ideālu par proporcionālu pārstāvību“ (turpat, 475).

Pozitīvās rīcības pasākumi attiecas uz akadēmiskajām iestādēm, uzņēmumiem, politiskajiem amatiem, pašvaldību, pavalstu un federālajām pārvaldēm, kā arī iestādēm, kas saņem finansiālu atbalstu no federālās valdības (sk. turpat).

Atgriezeniskā diskriminācija kā galējs pozitīvas rīcības veids

Ekstrēms pozitīvas rīcības veids ir reversā diskriminācija. Ja, piemēram, sieviete un vīrietis ar vienādu kvalifikāciju piesakās uz vienu un to pašu darbu un sievietei tiek dota priekšroka sieviešu kvotas dēļ, tad vīrietis ir neizdevīgākā situācijā. Šajā gadījumā dzimums ir noteicošais faktors darba vietu sadalē, tāpēc notiek pretēja diskriminācija (Peters/ Birkhäuser, 6).

Literatūra

Civil Rights Acts of 1964, Public Law 88–352 (1964), 42 U. S. C. 2000.
Hildebrandt, Mathias (2005): Multikulturalismus und Political Correctness in den USA. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.
Peters, Anne/ Birkhäuser, Noah (2005): Affirmative Action à l’Américaine – Vorbild für Europa? In: Zeitschrift für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht 65, 1-34.